Vēstures un filozofijas fakultāte / Faculty of History and Philosophyhttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/842024-03-28T09:46:54Z2024-03-28T09:46:54ZLatvijas-Padomju Savienības attiecības no 1920.gada līdz 20.gadu otrajai puseiBeļska, Kristiānahttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/650712023-12-31T01:01:50Z2023-01-01T00:00:00ZLatvijas-Padomju Savienības attiecības no 1920.gada līdz 20.gadu otrajai pusei
Beļska, Kristiāna
Latvijas – PSRS attiecības oficiāli sākās pēc 1920. gada 11. augusta miera līguma parakstīšanas un ratificēšanas. Tas bija liels diplomātisks sasniegums, taču uzreiz pēc miera līguma parakstīšanas parādījās vairākas problēmas, kas ietekmēja Latvijas – PSRS attiecības no 1920. gada līdz 20. gadu otrajai pusei un arī pēc tam. Šī maģistra darba mērķis ir analizēt Latvijas – PSRS attiecības no 1920. gada līdz 20. gadu otrajai pusei, galveno uzmanību pievēršot Latvijas un PSRS ārējās politikas galvenajiem virzieniem, Latvijas – PSRS oficiālajām attiecībām un to diplomātisko pārstāvniecību darbībai, kā arī situācijai uz Latvijas – PSRS robežas. Var secināt, ka aplūkojamā laika periodā nenotika lielu satricinājumu abu valstu attiecībās. Tās varētu raksturot kā nepārtrauktu sarežģījumu sēriju.; Relations between Latvia and the USSR officially began after the signing and ratification of the peace treaty on August 11, 1920. It was a great diplomatic achievement, but immediately after the signing of the peace treaty, a number of problems appeared that affected Latvian-USSR relations from 1920 to the second half of the 1920s and after. The aim of thesis is to analyze the relations between Latvia and the USSR from 1920 to the second half of the 20s, focusing on the main directions of the foreign policy of Latvia and the USSR, the official relations of Latvia and the USSR and the activities of their diplomatic representatives, as well as the situation on Latvia and the USSR border. It can be concluded that there was no major upheaval in the relations between the two countries. They could be described as a continuous series of complications.
2023-01-01T00:00:00ZLatvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas doktorantu sekcija “Patiesība un dzīvība” : rakstu krājumsLatvijas Universitātes 81. starptautiskā zinātniskā konference.https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/647912023-09-22T00:02:57Z2023-01-01T00:00:00ZLatvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas doktorantu sekcija “Patiesība un dzīvība” : rakstu krājums
Latvijas Universitātes 81. starptautiskā zinātniskā konference.
2023. gada 24. februārī norisinājās Latvijas Universitātes 81. starptautiskās zinātniskās konferences Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas doktorantu sekcija “Patiesība un dzīvība”. Rakstu krājumā ir apkopoti doktorantu nolasītie referāti par patiesuma vērtību, dzīves un dzīvības attiecībām ar patiesības kategorijām, kā arī par patiesības un politikas attiecībām filozofiskajā perspektīvā.
On February 24, 2023, the philosophy doctoral students organised the “Truth and Life” section within the framework of the 81st International Scientific Conference of the University of Latvia. The collection of papers covers the topics of the value of truth, the relationship between categories of life and living and truth, and the relevance of truth and politics in philosophical perspectives.
2023-01-01T00:00:00ZDepozītizglītības loma uz politiku nespējīga subjekta izveidē Paulu Freiri darbā “Apspiesto pedagoģija” un Hannas Ārentes darbā “Totalitārisma izcelsme”Zemītis, Edgarshttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/647492023-09-07T00:23:15Z2023-01-01T00:00:00ZDepozītizglītības loma uz politiku nespējīga subjekta izveidē Paulu Freiri darbā “Apspiesto pedagoģija” un Hannas Ārentes darbā “Totalitārisma izcelsme”
Zemītis, Edgars
Vairumu spēju, tostarp spēju iesaistīties politikā, cilvēki mūsdienās sākotnēji attīsta mācību iestādēs, kuru uzdevums ir sniegt cilvēkam izglītību, kam vajadzētu dot iespēju tam patstāvīgi vadīt savu dzīvi. Nereti izglītības iestādēs tiek īstenots izglītošanas veids, kuru P. Freiri dēvē par depozītizglītību. Šajā bakalaura darbā aprakstīšu to, kā šāds izglītības veids var izveidot uz politiku nespējīgus subjektus un ietekmēt cilvēka spējas iesaistīties politiskos procesos. Šo jēdzienu izvērsīšu galvenokārt balstoties H. Ārentes darba “Totalitārisma izcelsme” atziņās, kurā viņa raksturo totalitāru sistēmu veidošanās nosacījumus, tostarp subjektus, kas ir šo sistēmu pamatā.; Most people’s abilities, including the ability to engage in politics, are nowadays initially developed in educational institutions which aim to educate people in order to give them the necessary tools for leading an independent life. Often in educational institutions the main way of teaching is by using the banking model of education as defined by P. Freiri. In this thesis I will describe how this model of education can impact a person’s ability to take part in political processes and form a subject that is incapable of political action. I will flesh out this term mainly by basing my clarifications on H. Arendt’s “The Origins of Totalitarianism”, where she explains what requirements must be met for a totalitarian rule to exist, including the characterization of subjects underlying these systems.
2023-01-01T00:00:00ZKonstantīna Raudives individuālisms viņa Nīčes interpretācijāsPlacēns, Jēkabshttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/647432023-09-07T00:23:06Z2023-01-01T00:00:00ZKonstantīna Raudives individuālisms viņa Nīčes interpretācijās
Placēns, Jēkabs
Konstantīns Raudive sava darba "Laikmetu ārdītāji" (1974) nodaļā Nīcše [Nīče] - EIROPAS SLIMĀ SIRDSAPIZŅA izvirza tēzi: 19.gs. beigu posms sākas Eiropas gara vēsturē Antikrista zīmē: kristīgās kultūras degradācijā tā pārvēršas materiālismā, skepticismā, aistētismā, ateismā un beidzot nihilismā. Kādas ir šīs tēzes konsekvences paša Raudives filozofijas (individuālisma) izveidē un viņa attīstītajā Nīčes izpratnē? Bakalaura darba mērķis ir apkopot latviešu 20. gs. filosofa Konstantīna Raudives interpretācijas par Nīči un viņa filozofiju, tad pretnostatīt tos Nīčes filozofijai, lai priekšstatītu K. Raudives savdabīgo Nīčes interpretāciju, tomēr akcentēt, ka Raudives individuālisma izpratne tapusi pateicoties ne-konsekventai Nīčes interpretācijai. Sagaidāmie darba rezultāti iekļauj diskusiju par Nīčes tēla atsvabināšanu no pārpratumiem Nīčes koncepciju interpretācijām Raudives darbu kontekstā; Konstantīna Raudives sistemātisks indivīda un individuālisma apjēgsmes kopsavilkums; latviešu filozofijas aktualizēšana.; Constantin Raudive in his work’s «Laikmetu ārdītāji» (1974) chapter "Nietzsche - THE BAD Consciousness OF EUROPE"; puts forward the thesis: in the 19th century, the final stage of the history of the European spirit begins under the sign of Antichrist: in the degradation of Christian culture it turns into materialism, scepticism, aistheticism, atheism and finally nihilism. What are the implications of this thesis for the development of Raudive's own philosophy (individualism) and for the understanding of Nietzsche that he developed? The aim of this paper is to summarise Raudive's interpretations of Nietzsche and his philosophy, then contrast them with Nietzsche's philosophy in order to show how Raudive's interpretation of Nietzsche is flawed, but to stress that Raudive's understanding of individualism is the result of a non-consistent interpretation of Nietzsche. Expected outcome of the work: a discussion on how to free the image of Nietzsche from misunderstandings and unwanted interpretations of Nietzsche's conceptions in the context of Raudive's works; a systematic summary of Constantin Raudive's conception of the individual and individualism; an updating of Latvian philosophy.
2023-01-01T00:00:00Z