Atbalsta grupas ietekme uz izdegšanas sindromu skolotājiem

Abstract

Pētījumā teorētiski tiek iztirzāts jautājums par izdegšanas saistību ar sociālā atbalsta funkcijām, par atbalsta grupas ietekmi uz izdegšanas rādītājiem. Pirmajā daļā tiek apkopoti arī dažādi pētījumi par šiem jautājumiem. Pētījumam ir eksperimentāls dizains, praktiskajā daļā tiek aprakstīts eksperiments un tā rezultāti. Pētījuma izlasē(N=52) tika iekļauti vienas konkrētas skolas skolotāji. Izlase tika pielīdzināta pēc darba vietas. Tika izvirzīti sekojoši pētījuma jautājumi: Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp izdegšanas rādītājiem pirms un pēc atbalsta grupas? Vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp sociālā atbalsta funkciju rādītājiem pirms un pēc atbalsta grupas? Vai pastāv statistiski nozīmīgas rādītāju atšķirības starp eksperimentālo grupu un abām kontrolgrupām pēc eksperimenta? Pētījuma instrumentārijā tika pielietotas Maslačas izdegšanas aptauja (Maslach Burnout Inventory – General Survey), Sociālā atbalsta funkciju aptaujas lapa (the Social Support Functions Questionnaire) un demogrāfiskā aptaujas lapa. Dati tika ievākti pirms un pēc eksperimenta. Eksperimenta pamatbūtība bija izlasi sadalīt nejaušās izlasēs, kuras veido eksperimentālo grupu – „atbalsta grupa” (n=12) un divas kontrolgrupas, no kurām ar vienu, kuru dēvēja par „tikšanās grupu” (n=12), tika pielietota manipulācija – sociāla satikšanās bez struktūras un vadības, bet otrā kontrolgrupā (n=24) manipulācijas netika pielietotas. Pētījuma mērķis bija pārbaudīt, vai atbalsta grupa var ietekmēt izdegšanas rādītājus. Rezultātu apstrādē tika konstatēts, ka statistiski nozīmīgas izdegšanas izmaiņas izlasē nevienā no grupām nav fiksētas. Tāpat statistiski nozīmīgas izmaiņas sociālā atbalsta funkcijās eksperimenta periodā ir fiksētas tikai kontrolgrupā. Būtiski, ka statistiski nozīmīgas atšķirības starp atbalsta grupu un kontrolgrupu nav konstatētas. Tā kā atbalsta grupa nav devusi gaidāmos statistiski nozīmīgus atšķirīgus rādījumus, iztirzājuma daļā tiek apskatīti ietekmējošie faktori, kas varēja traucēt pētījuma gaitai. Kopumā darbā pētītais neļauj apgalvot, ka skolotāju izdegšanas līmenis var būtiski samazināties atbalsta grupas ietekmē. Pētījumā tika secināts, ka atbalsta grupa ir kādā veidā ietekmējusi indivīdus, taču tā nav izdegšana, lai to saprastu, ir nepieciešams turpmākos pētījumos iekļaut vēl citus izpētes jautājumus.

Atslēgas vārdi: izdegšanas sindroms, sociālais atbalsts, atbalsta grupa, skolotāji

Throughout the current study research a question is theoretically analyzed about burnouts’ connection with social support functions, and about support group impact on burnout. In the first part of the research various studies have been aggregated about the previously mentioned questions. In selection of the research (N=52) teachers had been included from one particular school only. Selection had been regarded to the place of the working environment. Following questions were made for the research as follows: Do statistically significant differences exist between burnout indices before and after support group has taken involvement. Do statistically significant differences exist between social support functions before and after support group has taken involvement. Do statistically significant differences exist within the results between experimental group and both control groups after the experiment. In the research was used inventory such as Maslach Burnout General Survey, the Social Support Functions Questionnaire, and Demographic Data Questionnaire. Data was collected before and after the experiment took place. Main core nature of the experiment was to divide selection into random selections, which would form the experimental group – “support group” (n=12), and two control groups, from which, one, that was called as “meeting (encounter) group” (n=12), used manipulative work methods – social meeting gatherings without prior structure and proper leadership; as in the second control group (n=24) manipulative methods were not used. The aim of the research was to confirm, whether support groups are able to affect burnout. After processing results it was found that statistically significant burnout changes in selection were not stated in any of the groups. As well during the experiment statistically significant changes in social support functions were determined only in control groups. Substantially, that statistically significant changes between support group and control group were not found. As the support group has not brought up awaited statistically significant different indications, the following influencing factors are looked upon in conclusive part of the research, which might have hindered process of the research. All in all, the carried out process of the research does not allow to conclude, that level of burnout in teachers will reduce as a result of support group involvement. During the research it was concluded that support group has had some impact on some individuals, but not on burnout; to solve this, it is necessary to involve more research questions related to this matter. Key-words: burnout, social support, support group, teachers.