Melošanas paradumi laulātiem pāriem

Abstract

Šī bakalaura darba mērķis bija pētījuma ietvaros noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp laulāto partneru melošanas biežuma pašnovērtējumiem, tāpat noskaidrot, vai pastāv saistība starp melošanas biežuma novērtējumu par partneri un partnera paša sniegto melošanas biežuma novērtējumu par sevi, kā arī noskaidrot pašnovērtētā melošanas biežuma par sevi saistību ar demogrāfiskajiem rādītājiem. Pētījuma dalībnieki bija 25 precēti pāri (25 vīrieši (vecumā no 21-61 gadiem, M=39,89) un 25 sievietes (vecumā no 20-54 gadiem, M=36,96)), ar laulību ilgumu no 9 mēnešiem līdz 28 gadiem, M=10,51. Rezultāti rāda, ka nav statistiski nozīmīgu atšķirību vīru un sievu melošanas pašnovērtējumos; nav vērojama nozīmīga saistība starp melošanas biežuma novērtējumu par partneri un partnera paša sniegto melošanas biežuma novērtējumu par sevi. Nav nozīmīgu korelāciju starp melošanas biežuma pašnovērtējumu un demogrāfiskajiem rādītājiem. Atslēgas vārdi: melošana, biežums, precēti pāri

The aim of this research was to find out if there is a statistically significant difference between self-reported lying frequencies in married couples, as well as to find out, if there is coherence in lying frequencies regarding an individual reported by the other partner and those frequencies reported by the individual himself/herself. Another goal in this research was to find out if there is a correlation between self-reported lying frequencies and demographics. The participants of this study were 25 married couples (25 men (21-61 years of age, M=39,89) and 25 women (20-54 years of age, M=36,96)), having been married for 9 months to 28 years (M=10,52). The results depict no statistically significant difference in men’s and wife’s self-reported lying frequencies; there is no statistically significant coherence in lying frequencies regarding an individual reported by the individual himself/herself. Key words: lying, deception, frequencies, married couples