Trauksmes līmeņa izmaiņas 15-16 gadīgiem pusaudžiem pēc trauksmes mazināšanas treniņiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija balstoties uz zinātniskajos pētījumos pieejamajiem faktiem, izstrādāt praktisko treniņu programmu trauksmes līmeņa mazināšanai un pārbaudīt programmas ietekmi uz trauksmes līmeni. Pētījumā tika iesaistītas 3 grupas: 1.eksperimentālā grupa (n=14, 9 meitenes un 5 zēni), 2.eksperimentālā grupa (n=15, 9 meitenes un 6 zēni) un kontrolgrupa (n=14, 6 meitenes un 8 zēni). Pētījumā piedalījās 15 līdz 16 gadus veci 9.klases skolēni, kas mācās vienā no Rīgas vispārizglītojošām skolām. Pētījuma metode bija eksperimentālās pētījums, kur datu ievākšanas metodes bija: Č.D.Spīlbergera trauksmes stāvokļa-iezīmes pašnovērtējuma anketa. (STAI-Y State-Trait anxiety inventory, Spielberger, C.D, 1983); S.R. Reinoldsa un B.O. Ričmonda bērnu trauksmes skala „Ko es domāju un jūtu?”, (Revised Children’s Manifest Anxiety Scale „What I Think and Feel?”, Reynolds, C.R., Richmond, B.O, 1998) un „Trauksmes izpausmes intensitātes izpētes anketa”, (Test anxiety exposure hierarchy, Kennedy, V., Doepke, K.J, 1999). Pirms nodarbību uzsākšanas un atkārtoti pēc 3.novadītās nodarbības katrai no pētījuma grupām tika veikts mērījums piedāvājot visas trīs datu ievākšanas anketas. 1.eksperimentālajai grupai tika novadītas 3 praktiskas nodarbības, kas notika 1 reizi nedēļā un bija 1 stundu garas. 2.eksperimentālajai grupai tika novadītas 3 teorētiskas nodarbības par tēmu „stress eksāmenu laikā”, kas notika 1 reizi nedēļā un bija 1 stundu garas. Kontrolgrupai nenotika nekāda veida nodarbības. Galvenie secinājumi - statistiski nozīmīgas atšķirības starp 1. un 2.mērījumu pastāv 1.eksperimentālajā grupā divās no trauksmes skalām („Spīlbergera trauksmes anketa”, skala – trauksme kā iezīme un „Ko es domāju un jūtu anketa”, apkaš skala – uztraukuma faktors). Statistiski nozīmīgas atšķirības pastāv starp 1.eksperimentālo grupu un kontrolgrupu 1. un 2.mērījumā vienā no trauksmes skalām („Spīlbergera trauksmes anketa” - trauksme kā stāvoklis). Statistiski nozīmīgas atšķirības pastāv starp 2.eksperimentālo grupu un kontrolgrupu 1.mērījumā vienā no trauksmes skalām („Spīlbergera trauksmes anketa” - trauksme kā stāvoklis). Statistiski nozīmīgas atšķirības nepastāv starp zēnu un meiteņu rādītājiem nevienā no pētījuma grupām un nevienā no mērījuma reizēm.

Atslēgas vārdi: pusaudzis, trauksme, trauksmes mazināšanas treniņi.

The aim of the research was based on the accessible facts in scientific research. It was to work out practical program of training to reduce the level of the anxiety. In the research were involved 3 groups 1st experimental group (n=14, 9 girls and 5 boys), 2nd experimental group (n=15, 9 girls and 6 boys) and the control group (n=14, 6 girls and 8 boys). 15 to 16 age old pupils of form 9 took part in the research. They all study in one Riga secondary school. The method of the research was experimental research. The methods of data collecting were C.D.Spielberger’s „STAI-Y State-Trait anxiety inventory” (Spielberger, 1983); S.R. Reinoldsa’s and B.O. Richmond’s scale of the children’s anxiety „What I Think and Feel?” (Reynolds & Richmond, 1998) and the research questionnaire of the intensity anxiety expression „Test anxiety exposure hierarchy”, (Kennedy & Doepke, 1999). Before starting classes and repeatedly after the 3rd conducted class each of the research groups performed the measurements offering all the three data collecting questionnaires. The 1st experimental group had 3 practical classes that took part once a week and lasted for one hour. The 2nd experimental group had 3 theoretical classes on the theme „stress during the exams”, that took part once a week and lasted for 1 hour. The control group did not have any classes. The main conclusions – statistically significant differences between the 1st and the 2nd measurement are in the 1st experimental group in two anxiety scales (Spilberger’s anxiety inventory”, the scale – the anxiety as a feature and „What do I think and feel” questionnaire, under scale – the factor of stress). Statistically significant differences are between the 1st experimental group and the control group in the 1st and 2nd measurement in one of the anxiety scales – „Spilberger’s anxiety inventory” scale – stress as a status. Statistically significant differences are between the 2nd experimental group and the control group in the 1st measurement in one of the anxiety scales – „Spilbergr’s anxiety inventory”, scale stress as a status. Statistically significant differences are not between the data of the boys and the girls in no one of the groups and in no one of the measurements.

Key words: teenager, anxiety, training of reducing of the anxiety.