Studiju izvēles motivācijas saistība ar sociāli-emocionālās adaptācijas rādītājiem studiju sākumposmā

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv sakarības starp iekšējo studiju izvēles motivāciju un sociāli emocionālās adaptācijas rādītājiem. Korelatīvā pētījuma ietvaros adaptēta Pašefektivitātes aptauja (Devonport & Lane, 2006) un pilnveidota Studiju izvēles motivācijas aptauja (Voitkāne, Miezīte, Raščevska & Vanags, 2006). Pētījuma dalībnieki ir Latvijas Universitātes dažādu fakultāšu 300 studenti vecumā no 17-20 gadiem, vīrieši un sievietes. Dati tika ievākti klātienē, izmantojot individuālās aizpildīšanas anketas, bez laika ierobežojuma. Pētījumā tika izmantotas šādas metodikas: Studiju izvēles motivācijas aptauja (Voitkāne, Miezīte, Raščevska & Vanags, 2006), Sajustā sociālā atbalsta aptauja (Zimet, 1988), Apmierinātības ar dzīvi aptauja (Diener, 1985), Pašefektivitātes aptauja (Devonport & Lane, 2006), Beka depresijas aptauja BDI II (Beck, 1996). Galvenie rezultāti: 1) Studiju izvēles motivāciju, pamatojoties uz empīriskā pētījuma rezultātiem, iespējams mērīt trīs dimensijās: karjeras sasniegumu motivācija, eksternālā motivācija un izglītības attīstīšanas motivācija. 2) Studenti, kurus vairāk motivē studiju process un izglītības attīstīšana, uzrāda augstākus adaptācijas rādītājus augstskolas vidē. 3) Sievietes labāk adaptējas augstskolas vidē nekā vīrieši. 4) Studenti ar augstiem un vidējiem ienākumiem labāk adaptējas augstskolas vidē, nekā studenti ar zemiem ienākumiem. Studentiem ar augstiem ienākumiem tāpat raksturīgs augstāks sajustā sociālā atbalsta līmenis no ģimenes puses. Atslēgas vārdi: adaptācija, studijas, motivācija, sociālais atbalsts, pašefektivitāte, depresija, apmierinātība ar dzīvi

The aim of the research was to find out is there correlation between intrinsic study choice motivation and levels of socio-emotional adaptation. Correlative research includes adaptations of the Self-Efficacy Questionnaire (Devonport & Lane, 2006) and a further development of the Study Choice Questionnaire (Voitkāne, Miezīte, Raščevska & Vanags, 2006). The research sample consists of a total of 300 students from various faculties of the University of Latvia, aged between 17 and 20 years, both males and females. Research data was collected using self-completion questionnaires with no time limit. Questionnaires used in research: Study Choice Questionnaire (Voitkāne, Miezīte, Raščevska & Vanags, 2006), Scales of Perceived Social Support (Zimet, 1988), Satisfaction with Life Scales (Diener, 1985), Self-Efficacy Questionnaire (Devonport & Lane, 2006) and Beck’s Depression Inventory BDI II (Beck, 1996). Main findings: 1) Empirical data show that study choice motivation can be measured in three dimensions: career achievement motivation, extrinsic motivation, and educational development motivation. 2) Students motivated more by the study process and educational development show better results at adaptation in the university environment. 3) Females adapt at the university environment better than males. 4) Students with high and medium income show better adaptation scores than students with lower income. Students with high income also tend to feel more social support from their families. Keywords: adaptation, study process, motivation, social support, self-efficacy, depression, satisfaction with life