Lingvistiskās vitalitātes saistība ar etnisko identitāti krievu etnolingvistiskajā grupā.

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai lingvistiskā vitalitāte ir saistīta ar etnisko identitāti. Pētījuma hipotēze bija, ka subjektīvā etnolingvistiskā vitalitāte būs saistīta ar izzināšanu (etniskas identitātes apakšskala). Pētījumā piedalījās 18-20 gadīgie jaunieši no krievu etnolingvistiskās grupas. Respondentu skaits ir 62 cilvēku. Etnolingvistiska vitalitāte tika mērīta ar subjektīvas etnolingvistiskās vitalitātes aptauju (Subjective ethnolinguistic vitality questionnaire/SVQ/ University student’perceptions of the ethnolinguistic vitality of Arabic, French and English in Lebanon, K. Shaaban, G. Ghaith, 2002). Etniska identitāte tika mērīta ar etsniskās identitātes skalu (Ethnic identity scale/EIS/ Developing The Ethnic Identity Scale Using Eriksonian and Social Identity Perspectives, J. Umana-Taylor un citi, 2004). Bija konstatēts, ka pastāv negatīva korelācija starp etnolingvistiskās vitalitātes rādītājiem un etniskās identitātes apakšskalu „Iesaistīšana”. Tas nozīmē, ka etnolingvistiskās vitalitātes rādītāja samazināšanās noved pie pozitīvām jūtam pret savu etniskumu. Pētījuma hipotēze par to, ka subjektīvā etnolingvistiskā vitalitāte pozitīvi korelē ar izzināšanu nav apstiprinājusies. Tas nozīmē, ka lingvistiskā vitalitāte nav saistīta ar to vai cilvēks izzina savu etniskumu vai ne. Kā arī bija konstatēts, ka krievu lingvistiskas grupas pārstāvji uzsver lielu nozīmību sava etnosa valodai un latviešu valodu apgūšanai. Lingvistisko vitalitāti un etnisko identitāti pētīšana ļauj izprast lingvistisko situāciju valstī, ļauj prognozēt attiecības starp dažādām lingvistiskām grupām.

The aim of the study was to explore if linguistic vitality is connected with ethnic identity. Hypothesis of study was that subjective ethnolinguistic vitality will be connected with exploration (ethnic identity underscale). The sample consisted 62 pupils in age of 18-20 from russian linguistic group. Ethnolinguistic vitality was measured by a subjective ethnolinguistic vitality questionnaire/SVQ/ University student’perceptions of the ethnolinguistic vitality of Arabic, French and English in Lebanon, K. Shaaban, G. Ghaith, 2002 and etnic identity was measured by an ethnic identity scale/EIS/ Developing The Ethnic Identity Scale Using Eriksonian and Social Identity Perspectives, J. Umana-Taylor un citi, 2004. In this study was found that negative correlation between ethnolinguistic’s vitality index and ethnic identity underscale “Affirmation”. It means that decreasing of the ethnolinguistic vitality index will lead to positive feelings for ethnicity. Study hypothesis about that subjective ethnolinguistic vitality positively connected with exploration was uncorroborated. It means that linguistic vitality connected with it if person explore his ethnicity or not. Also was established that Russian linguistic group representatives give a very high importance to there’s ethnic language and Latvian language study. Linguistic vitality and ethnic identity research gives an opportunity to understand linguistic situation in country and forecast relationship between different linguistic groups.