Dokumentu analīze angļu valodas mācību satura plānošanai pamatskolā

Abstract

Valsts izdotie dažāda līmeņa normatīvie akti – likumi, noteikumi, izglītības standarti, mācību priekšmetu programmas, kā arī citi dokumenti, saistītie ar izglītību, piešķir noteiktas tiesības un uzliek pienākumus attiecīgai juridiskai vai fiziskai personai. Tomēr, kā rāda prakse, plašs un komplicēts dokumentu satura apjoms un specifiska terminoloģija palēnina to satura izpratni un dokumenta pielietojumu, atbilstoši tā mērķim. Tas nereti rada noraidošu attieksmi un atšķirīgas dokumenta satura interpretācijas skolotāju vidū. Dokumentam, kas regulē izglītības darbību, jābūt reālam, praktiskam, produktīvam atbalsta līdzeklim skolotāja komplicētajā un apjomīgajā darbā. Pētījuma jautājums galvenokārt skar Svešvalodas mācību standarta un Angļu valodas mācību priekšmeta paraugprogrammas analīzi, kā nepieciešamus un praktiski izmantojamus izglītošanas līdzekļus produktīvai angļu valodas mācību priekšmeta plānošanai. Pētījuma jautājuma risināšanai tika izvēlēta aptaujas metode. Aptaujā par mācību priekšmeta programmas izveidi, pielietošanu un individuālo plānošanu piedalījās 20 skolotāji no Latvijas un 6 skolotāji no Skandināvijas valstīm. Informācijas apkopošanai tika izraudzītas trīs datu vākšanas metodes: anketēšana, dokumentu analīze un e-intervijas. Aptaujas dati parādīja, ka Latvijas skolās angļu valodas skolotāji praksē pārsvarā neredz nepieciešamību nedz ekspertu piedāvātās angļu valodas mācību priekšmeta paraugprogrammas izmantošanā, nedz arī savas mācību priekšmeta „Angļu valoda” programmas izveidē. Mācību priekšmeta „Svešvaloda” (angļu valoda) programmas parauga analīze apstiprināja šīs programmas deklaratīvo raksturu. Mācību priekšmeta standarta analīzes dati norādīja uz nepieciešamību pilnveidot to saturu līdz tādam konkretizācijas līmenim, ka standartu var izmantot mācību programmas izveidei katrs skolotājs. Atšķirībā no Latvijas, mācību priekšmetu standarts Somijā un Norvēģijā ir daudz konkrētāks un detalizētāks. Kā atklāja e-interviju analīze, katrs skolotājs, skolotāju grupa Skandināvijā izveido savu mācību priekšmeta programmu vai mācību plānu dažādiem laika posmiem, izmantojot mācību priekšmetu standartu

Diversity of normative acts issued by the state, such as laws, regulations, education standards, subject programmes and other documents pertaining to education, confer rights and entail obligations on respective legal and natural persons. However, as the practice indicates, the vast and complicated volume of the document content and specific terminology hamper the comprehension of the content and utilization of the documents according to their purpose. That oftentimes results in a negative attitude and varied interpretations of the documents content among teachers. The document, which regulates the educational activity, must be realistic, practical, and as a productive support tool for teachers’ complicated and capacious work load. The issue of the research is primarily concerned with the analysis of the Standard of Foreign Language and the English Subject Model Curriculum as the essential and utilized educational tools for productive English subject planning. To study the issue, a survey method was chosen. 20 teachers from Latvia responded to the questionnaire and 6 teachers from Scandinavian countries took part in e-interviews regarding the development, application, and individual planning of the Subject Curriculum. To compile the information, three methods of data collection were selected: a questionnaire, document analysis and e-interviews. The data collected from the questionnaire indicated that not only the English language teachers at schools in Latvia did not see the need in the use of the expert-elaborated English Subject Model Curriculum, but also did not consider it as necessary to develop their own Subject Curriculum. The analysis of the English Subject Model Curriculum confirmed the declarative nature of this programme. The data obtained from the analysis of the subject standard indicated the necessity of improving its content to such level of certainty that would allow it to be used for the formation of the Model Curriculum by all teachers. Unlike the subject standard in Latvia, the one in Finland and Norway is much more specific and detailed. The e-interview analysis indicated that each teacher or a group of teachers in Scandinavia had created their own Subject Curriculum or a syllabus for different time periods based on the National Subject Curriculum (Subject Standard)