| dc.description.abstract | Rakstīšanas prasmju loma ir mainījusies un zaudējusi savu nozīmi mūsdienu tehnoloģiju dēļ, jo skolēni runā pa mobilajiem telefoniem, smart telefoniem vai Skype, nevis raksta vēstules, kā tas bija pirms aptuveni 20 gadiem. Diplomdarba autore, kura gadu strādā kā angļu valodas skolotāja, ir novērojusi, ka pastāv tendence atstāt novārtā rakstīšanas prasmes ne vien svešvalodā, bet arī skolēnu dzimtajā valodā. Rezultātā, tas ietekmē skolēnu rakstu darbu kvalitāti skolā, jo darbi ir kļuvuši grūti salasāmi, satur daudz interpunkcijas un pareizrakstības kļūdu, ir juceklīgi un virspusēji.
Lai sasniegtu diplomdarba mērķi, tika veikts atsevišķa gadījuma pētījums Ventspils 1. pamatskolā laika periodā no 06.02.2012. līdz 11.04.2012. Pētījumā piedalījās 12 astotās klases skolēni un 2 skolotājas. Tika izmantota kvantitatīvā (anketa un skolēnu rakstu darbu analīze) un kvalitatīvā (intervija) datu vākšanas metode.
Pirmkārt, tika intervētas divas angļu valodas skolotājas, lai noskaidrotu viņu pieredzi skolēnu rakstīšanas prasmju attīstībā, kas norādīja uz izmaiņām sabiedrībā un tehnoloģijās, kas, savukārt, ir ietekmējušas skolēnu valodas prasmju attīstību. Skolotājas parasti organizē rakstīšanas uzdevumus reizi mēnesī, izmantojot uzdevumus no skolēnu grāmatām. Otrkārt, tika izveidotas 2 anketas, lai noskaidrotu un salīdzinātu skolēnu pieredzi un attieksmi pret rakstīšanu pirms un pēc procesraktīšanas aktivitātēm. Skolēnu (10 no 12) attieksme pret rakstīšanas uzdevumiem neizmainījās, tomēr rakstīšanas prasmju nepieciešamību nākotnē skolēni (10 no 12) apzinās. Skolēniem bija pretēji viedokļi, vai procesrakstīšana ir pozitīvi ietekmējusi (6 no 12) viņu rakstīšanu un būtu jāturpina, vai tomēr nē (6 no 12). Ņemot vērā 3 dažādu līmeņu skolēnu darbu analīzi, pieļauto kļūdu daudzums galvenokārt bija atkarīgs no darba garuma, bet saturu varēja salīdzināt ņemot vērā darba garumu un loģisko sasaisti.
Atsevišķā gadījuma pētījuma dati parādīja, ka, neskatoties uz divām vienlīdzīgām skolēnu daļām „par” un „pret” procesrakstīšanas uzdevumiem un bez izmaiņām attieksmē pret rakstīšanu, skolēni pauda pamatotākus iemeslus, lai turpinātu procesrakstīšanu stundās, turklāt skolēnu rakstīšanas prasmes bija uzlabojušās.
Skolēnu melnrakstu vidējā atzīme bija 4,95, bet tīrrakstu 6,67, tādējādi uzlabojot vidējo atzīmi par 1,71 balli. Pētījumu varētu turpināt, izmēģinot sadarbības procesrakstīšanas uzdevumus, jo viens šāds uzdevums tika veikts pētījuma laikā un uzrādīja visstraujāko vidējās atzīmes kāpumu. | en_US |
| dc.description.abstract | The role of writing skills has changed and lost its significance due to the modern technologies because students speak on the mobile phones, smart phones or Skype instead of writing letters as it was about twenty years ago. The author of the Diploma Paper who has been working as an English teacher for a year has observed that writing as a skill has had a tendency to be neglected not only in a foreign language, but also in students’ native language. As a result, it often affects the quality of written texts at school as the works have become illegible, contain many punctuation and spelling mistakes, are messy and superficial.
In order to achieve the set aim, the case study was carried out in Ventspils Elementary School No. 1 during a period from 06.02.2012. to 11.04.2012. 12 students of Grade 8 and 2 teachers participated in the case study. Qualitative (interview and students’ written work analysis) and quantitative (questionnaire) methods of data collection were used.
Firstly, two English teachers were interviewed to find out their experience of developing students’ writing skills which showed that the changes in society and technologies had impact on the development of students’ language skills, and that teachers practised writing once a month by following the tasks in students’ books. Secondly, two questionnaires were designed in order to find out and compare students’ experience and attitude towards writing before and after they took part in the process writing activities. There were no changes in students’ (10 out of 12) attitude towards writing tasks; however, students (10 out of 12) understood the necessity of writing skills in their future life. Students held contradictory opinions whether process writing had a positive impact (6 out of 12) on their writing and should be continued or not (6 out of 12). According to the analysis of 3 different level students’ works, the number of mistakes mainly depended on the length of a written piece, but the content could be compared taking into account the length and coherence of the works.
The data of the case study showed that nevertheless the group split into two equal parts of ‘for’ and ‘against’ process writing activities, and despite no changes in attitude towards writing, students expressed stronger reasons to continue process writing in lessons; moreover, students’ writing skills had improved. The average mark of students’ drafts was 4,95, but of the clean copy 6,67, thus increasing the average mark for 1,71. The research could be continued by trying out collaborative process writing activities as the one that was carried out during the case study showed the rapidest increase of the students’ average mark. | en_US |
