Pozitīvās un negatīvās informācijas iespaids uz atmiņu

Abstract

Bakalura darba mērķis ir noskaidrot pozitīvās un negatīvās informācijas iespaidu uz cilvēka atmiņu. Pētījuma jautājums- kā atšķiras iegaumēto vārdu skaits respondentiem pēc pozitīva un negatīva video sižeta noskatīšanās? Pētījuma priekšmets ir atmiņas īpatnības. Analizējot teorijā atrodamās atziņas, var secināt, ka atmiņa ir sarežģīts mehānisms, kas saistās ar virkni dažādu īpatnību, turklāt tās izpausmes ir atkarīgas arī no katra indivīda atmiņas īpatnībām. Tāpat arī atmiņa nav vienāda dažādos vecumposmos. Gan pozitīvie, gan negatīvie dzīves notikumi var palikt atmiņā vai arī var tikt izstumti no tās. Jebkurš notikums cilvēka dzīvē atstāj noteiktas pēdas, un tas, vai tas paliks atmiņā ilgi vai arī tiks noglabāts dziļi zemapziņā, atkarīgs, kā tas tiek uztverts. Gan pozitīvi, gan negatīvi dzīves notikumi var atstāt paliekošu iespaidu uz cilvēka atmiņu. Eksperimentālā pētījumā pierādījās, ka jaunieši pēc negatīva sižeta atcerējās vairāk vārdus kā pēc pozitīvā.

Atslēgas vārdi: atmiņa, pozitīva informācija, negatīva informācija

The aim of the course paper is to identify the positive and negative information impact on human memory. The research subject is the memory characteristics. Analysis of the theory can be concluded that the memory is a complex mechanism that involves a range of different features, and its expression is also dependent on each individual's memory characteristics. Similarly, the memory is not the same in different age groups. Both positive and negative life events may remain in memory and can also be driven from it. Any event in a person's life left impression, and whether it will be remembered for a long time, or will be deposited deep in the subconscious, depends on how it is perceived. Both positive and negative life events may leave a lasting impression on a person's memory.

Keywords: memory, positive information, negative information