Fonētiski fonemātisko traucējumu korekcija vecākā pirmsskolas vecuma bērniem logopēdam sadarbojoties ar vecākiem

Abstract

Pētījuma mērķis: teorētiski izpētīt, pamatot un praktiski pārbaudīt iespējamo logopēda un vecāku sadarbību veiksmīgai fonētiski fonemātisko traucējumu korekcijai pirmsskolas vecuma bērniem Pētījuma hipotēze: Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu fonētiski fonemātisko traucējumu korekcija ir veiksmīga, ja: •tiek ievērotas bērna vecumposma un runas attīstības individuālās īpatnības, •notiek veiksmīga logopēda sadarbība ar vecākiem un bērnu. Pētījuma teorētiskajā daļā tiek apskatīta bērna vispārējā un runas attīstība, runas traucējumi, kā arī iespējamās sadarbības metodes ar vecākiem. Teorētiskā daļa tiek balstīta galvenokārt uz Lieģenieces, Tūbeles, Miltiņas, Rūķes – Draviņas, Kaņepējas atziņām. Pētījuma praktiskajā daļā tika veikta bērnu ar fonētiski fonemātiskajiem traucējumiem izpēte, kā arī korekcijas darbs sadarbojoties ar vecākiem. Pēc pētījuma izstrādes tika secināts, ka veicot korekcijas darbu ar bērniem, kuriem ir fonētiski fonemātiskie traucējumi, svarīga ir individuāla pieeja katram bērnam. Pozitīva sadarbība logopēdam ar bērnu un viņa vecākiem palīdz novērst skaņu izrunas traucējumus. Pētījuma darba rezultāti tika apkopoti tabulās un attēlos.

Research goal: To research, justify, and prove the possibility of a successful correction of phonetic phonematic disturbances of preschool children due to the interaction between the speech therapist and parents Research hypothesis: The correction of phonetic phonematic disturbances of the oldest group of children in the preschool is successful if: -you take into account a child’s individual stage of development and their speech development, -there is a successful interaction between a speech therapist and parents In the diploma papers theoretical section has been viewed the general development of children, speech development, speech disturbance, and the interaction between a speech therapist and parents. In the theoretical section main research has been upheld mainly on Liegeniece’s, Tubele’s, Miltina’s, Ruke-Dravina’s, Kanepeja’s cognitions. In the section of practicum has been defined information about each child with phonetic phonematic disturbances which establishes the possibilities of corrections and cooperate with parents. Positive speech therapist’s interaction with child and his parents help to dispose of sound articulations disturbances. The results of diploma paper in aggregate are shown in graphics and pictures Key words: Disturbances of sound’s pronunciation, interaction, parents, preschool, development of the speech, correction.