Bilingvālās izglītības ieviešanas ietekme uz mazākumtautību skolu audzēkņu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos.

Abstract

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā vērojamas nopietns pārmaiņas izglītības politikas plānošanā un veidošanā. Mazākumtautību izglītības satura reforma bilingvālās izglītības kontekstā nav viennozīmīgs jautājums Latvijas sabiedrībā vēl joprojām. No vienas puses, valsts valodas kā mācībvalodas ieviešana mazākumtautību skolās nozīmē vienotas nacionālās izglītības sistēmas izveidi, lai skolēni, beidzot mācības, būtu konkurētspējīgi studijās un darba tirgū Latvijā; no otras puses, bilingvālās izglītības ieviešana vistiešākā veidā ir saistīta arī ar skolēnu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos. Maģistra darba tēma „Bilingvālās izglītības ieviešanas ietekme uz mazākumtautību skolu audzēkņu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos” ir nopietna un aktuāla. Maģistra darba mērķis ir izpētīt mazākumtautību skolās ieviestās bilingvālās izglītības ietekmi uz skolēnu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos. Maģista darbs sastav no ievada, 4 daļām, kurām pakārtotas nodaļas un apaksnodaļas, nobeiguma, izmantoto informacijas avotu saraksta un pielikumiem. Katras nodaļas beigās ir secinājumi. Maģistra darba ietvaros tika izvirzīta hipotēze: Bilingvālās izglītības ieviešana mazākumtautību skolās nav negatīvi ietekmējusi skolēnu sasniegumu rezultātus valsts pārbaudes darbos. Darba izstrādes laikā hipotēze tika apstiprināta. Pētījumā iegūtās atziņas, kuras tika balstītas uz latviešu skolu skolēnu un mazākumtautību skolu skolēnu rezultātu salīdzinajumu, liecina, ka kopumā rezultāti ir līdzvērtīgi un nelielās atšķirības nav statistiski nozīmīgas. Autore apzinas, ka šis pētījums nedod pilnīgu priekšstatu par bilingvālās izglītības ietekmi uz mazākumtautību skolu audzēkņu rezultātiem valsts pārbaudes darbos, toties diezgan precīzi norāda uz dažām tendencēm, kuras saistītas ar bilingvālās izglītības ieviešanu mazākumtautību skolās. Līdz ar to, tas var palīdzēt attīstīt izglītībpolitisko dialogu, skaidri norādot tos punktus, kuriem būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

Atslēgvārdi: bilingvālā izglītība, mazākumtautību skolas, mazākumtautību skolu reforma, valsts pārbaudes darbu rezultāti

Serious changes in planning and developing education policy have been observed since the revival of independence in Latvia. The reform dealing with the content of the national minority education in the context of bilingual education is still a controversy point in the society of Latvia. On the one hand the introduction of the state language as a language of learning in the national minority schools means framing the common system of national education for school leavers to be more competitive in life long learning and job markets in Latvia; on the other hand the introduction of bilingual education is directly connected with the results in final testing. The theme of the master paper “The impact of the bilingual education on the results of final testing in national minority schools” is serious and acute. The aim of the master paper is to investigate the impact of the introduced bilingual education on the results of final testing in national minority schools. The master paper consists of introduction, four parts which are divided into chapters and subchapters, conclusion, the list of the used information sources and appendices. The end of each chapter contains conclusive ideas. In the frame of the master paper the hypothesis has been formulated: The introduction of the bilingual education in national minority schools has not had any negative influence on the results of final testing. In the course of investigation the hypothesis has been proved. The collected data based on the comparative analysis of the results obtained in Latvian schools and national minority schools totally verify that the results in final testing are equivalent. The insignificant differences do not have any statistical value. The author of the paper recognizes that the recent investigation does not give a full impression of the bilingual education impact on the results of final testing in national minority schools, nevertheless the paper points out some tendencies which are connected with the introduction of bilingual education in national minority schools. In this connection the investigation can help to develop a dialogue dealing with educational policy issues revealing the definite questions to be focused.

Key words: bilingual education, national minority schools, the reform of the education content in the national minority schools, the results of final testing.