Tiesību un morāles saistība: tiesību pozitīvisma izpratne un kritika

Abstract

Darbā ir analizēta tiesību un morāles saistība tiesību pozitīvisma un dabisko tiesību tradīcijas ietvaros. Lai gan problēmas izklāstam ir dots vēsturisks konteksts, galvenās tēmas ir iztirzātas ņemot par pamatu 20.gs. un 21.gs. autoru viedokļus, it sevišķi Herberta Harta un Roberta Dvorkina idejas. Darbā ir analizēta virkne problemātisku situāciju attiecībā uz prasību tiesības nepieciešami saistīt ar morāli, kā arī parādīti tiesību pozitīvistu un dabisko tiesību tradīcijas pārstāvju atšķirīgie viedokļi šajos jautājumos. Svarīgākie jautājumi, uz kuriem mēģināts rast atbildi šajā darbā ir – vai tiesību saistība ar morāli ir teorētiski pieļaujama, vai prasība pēc šādas saistības ir universāla un attiecināma uz visām tiesību normām, vai morāle var būt kritērijs, kas pamato tiesību normas leģitimitātes trūkumu.

The paper is concerning the problems of connection between law and morality in the traditions of legal positivism and natural law. Although the historical context of the problem is given, the main ideas are discussed concerning authors of 20th and 21st centuries, especially those of Herbert Hart and Ronald Dworkin. Several problematic situations in relation to connection between law and morality are analyzed in this paper and also given the opposite wievs of legal positivism and natural law tradition concerning these problems. The main questions of research are: weather connection between law and morality is theoretically sound, is the demand of that kind of connection universally ascribable to all legal norms, and is morality the criteria of valid law.