Iedomājamība un iespējamība divdimensionālās semantikas satvarā

Abstract

Mēs labi pazīstam argumentus, kas vēršas pie iedomājamības, lai izdarītu secinājumus par iespējamību, un savukārt no tās – par reālās pasaules raksturu. Tādi ir, piemēram, Dekarta duālisma arguments un Deivida Čalmersa zombiju arguments. Tomēr, lai šie argumenti būtu pamatoti, mums ir vajadzīgs kāds vispārīgs princips, kas attaisnotu soli no iedomājamības pie iespējamības, tas ir, iedomājamībai būtu jāietver iespējamība. Šajā pētījumā, sekojot Čalmersam, es parādu, kā mēs varam nodibināt ticamu un aizstāvamu iedomājamības-iespējamības tēzi (minēto principu), izmantojot noteiktu divdimensionālās modālās semantikas interpretāciju.

We are fairly familiar with arguments that appeal to conceivability to draw conclusions about possibility and therefrom about the character of the real world. Descarts’ argument for dualism and Chalmers’ zombie argument are such. However, if these arguments are to be sound, we need a general principle that would justify the step from conceivability to possibility, that is, conceivability would have to entail possibility. In this paper, following Chalmers, I attempt to show that we can establish a plausible and defensible conceivability-possibility thesis with the help of a particular interpretation of two-dimensional modal semantics.