Latvijas Baltijas politika (1926–1930)

Abstract

Jaunizveidoto Baltijas valstu uzdevums ir nodrošināt savu drošību, attīstīt valstu ekonomiku un veidot veiksmīgu sadarbību pēc neatkarības iegūšanas. Laika posmā no 1926. – 1930.gadam Latvija kopā ar Igauniju un Somiju cenšas noslēgt ar PSRS neitralitātes un neuzbrukšanas līgumu, kas rezultātā tomēr neizdodas. Domstarpības starp Latviju un Igauniju rodas 1927.gadā, kad Latvija noslēdz ar PSRS tirdzniecības līgumu, jo šajā pašā laikā starp Latviju un Igauniju notiek sarunas un darbs muitas ūnijas noslēgšanā. Attiecībās ar Lietuvu, Latvija cenšas tuvoties tai, bet domstarpības Viļņas konflikta dēļ neļauj šīm abām Baltijas valstīm realizēt veiksmīgu sadarbību. Kopumā Baltijas valstīm neizdodas realizēt veiksmīgu kopdarbību, bet nozīmīgi ir Latvijas valdības ārpolitiskie centieni un tā laika politiskā pieredze.

The tasks of new Baltic States are ensuring their security, to develop economic and to make successful cooperation after independence getting. Latvia, Estonia and Finland try to sing no aggression and neutrality agreement with USSR in time period from 1926-1930, but in consequently it comes to nothing. Dissidences between Latvia and Estonia accrue in 1927, when Latvia to sign treat agreement with USSR, because in the same time between Latvia and Estonia is talks and work about custom of union signing. Latvia tries to come nearer to Lithuania, but clash of opinion in Vilnius conflict don’t let them Baltic States to actualise successful cooperation. Consequently Baltic States to fail successful collaboration, but meaningly is foreign politic ambition of Latvia goverment and political expierence in that time.