Vizualizētās un stāstītās dzīves telpa Hannas Ārentes darbā "Cilvēka stāvoklis" un LU Filozofijas un socioloģijas institūta mutvārdu vēstures arhīva dzīvesstāstos

Abstract

Maģistra darba tēmas izvēli noteica vairāki faktori, kuri saistīti gan ar profesionālo pieredzi sociālajā darbā, interesi par sabiedrībā notiekošajiem procesiem, piedalīšanos Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva veidotāju realizētajos projektos – ekspedīcijās, kurās tika pierakstīti dzīvesstāsti Latvijas lauku rajonos un pilsētās. Ir izdevies parādīt latviešu dzīvesstāstu unikalitāti iepretim Hannas Ārentes modelētajam ideāltipa vēstījumam, atrodot tajos gan kopīgo, gan atšķirīgo. Hanna rāda civilizācijas attīstību no grieķiem līdz mūsu dienām, bet viņa ir cietusi no Lielās netaisnības. Viņa meklē kādu visnotaļ utopisku dzīvošanas modeli, ik uz soļa tveroties pēc grieķiskā. Mans uzstādījums ir meklēt te pat. Vismaz teorētiski. Arī latvieši cietuši no Lielās netaisnības, atrādīt tos motīvus, kāpēc nesalūza (darbs) = dzīvesstāsti.

The choice of this particular subject of this research was determined by several factors that are connected with the author’s professional experience in the social work, interest in social processes, and participation in the projects carried out by The National oral historical archive of Institute of philosophy and sociology, University’s of Latvia – expeditions with an aim to record life histories of those, living in the countryside of Latvia. In the result it was possible to give a theoretical formulation of society interaction systems that are not visible, but do determine the accumulation of all the historical experiences, and also – to realize the importance of life that has been lived and its influence on other people’s stories and lives. It has been possible to show the uniqueness of Latvian life histories in the context of ideal type message modeled by Hanna Ardent, discovering in them both – the common and the diverse.