“Es” kontinuitāte Imanuela Kanta filozofijā.

Abstract

Kanta filosofijā var runāt par būtisku es koncepta kontinuitāti, kas ir antropoloģijas teorijas un transcendentālfilosfijas saistošais motīvs un tātad transcendentālās antropoloģijas nosacījums. Es koncepta risinājuma kontinuitāte jāskata humanitātes perspektīvā, t. i., viens no transcendentālās antropoloģijas vadmotīviem ir specifiskā cilvēka potenciāla (kas lielā mērā saistās ar racionalitāti) emancipācija, kas Kanta humanitātes programmas kontekstā nozīmē: cilvēks var un tas ir viņa uzdevums kā brīva un vienlīdzīga būtne dzīvot kopā ar citiem cilvēkiem sabiedrībā, kurā ikviena cilvēka brīvība var tikt realizēta līdzās cita cilvēka brīvībai, balstoties vispārnozīmīgos likumos. Atslēgas vārdi: Es koncepts, cilvēks, transcendentālfilosfija, antropoloģija, humanitātes perspektīva, humanitātes programma.

Anent Kant’s Philosophy is possible to reason a constitutive I concept’s continuity, which is the connective motif of theory of anthropology and transcendentalphilosophy and as this- the condition of transcendental anthropology. The continuity of proceeding I concept must be concidered in perspective of humanity, which means means that, one of the basic motifs of transcendental antropology is the emantipation of specifical human potential (which mostly is concidered in connectin with rationality), which in the Kant’s huamnity programme context means: man can and he has to live as a free and equal human beeing in sociaty where, ewery mans freedom can be realized toogether with other man’s freedom, founding on general and common laws. Key words: I concept, human, transcendentalphilosophy, antropology, perspective of humanity, humanity programm.