Latvijas pilsētu-apriņķu centru domju darbības pamatprincipi, 1918-1934: Kuldīgas piemērs

Abstract

Maģistra darba mērķis ir izpētīt Latvijas pilsētu-apriņķu centru domju darbības pamatprincipus Latvijas Republikas parlamentārisma periodā no 1918. līdz 1934.gadam, izmantojot Kuldīgas pilsētas domes darbības piemēru. Darba struktūra ir balstīta uz 1930.gada pašvaldību likumā noteiktajiem pašvaldību pienākumiem, iedalot tos pēc saimnieciska vai sociāla rakstura, kā arī pievēršot uzmanību pilsētas pārvaldei. Pēc Pirmā pasaules kara Kuldīgas pilsētas domē savu dominanci zaudēja vācieši, kuru vietā stājās latvieši, taču domes darbībā nav novērojama nosliešanās par labu kādai tautībai vai sabiedrības kārtai, piemēram, latviešu strādniekiem. Domes darbības galvenie pamatprincipi bija attīstīt pilsētas pašvaldības un arī privāto saimniecību, tādējādi iegūstot nepieciešamos līdzekļus pilsētas iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai.

Master's thesis is to study the operational framework of Latvian towns-county centers from 1918 till 1934 by using the example of Kuldiga’s town council. Structure of the work is based on the municipalities act issued in 1930. After the First World War the Germans lost their dominance in the Kuldiga’s town council lost its, which was replaced by the Latvians, but the council did not act in favor of any nationality or part of society, such as Latvian workers. The basic operational framework was to improve the town’s economy, thus obtaining the necessary means of improving the living conditions of town’s population.