Skandināvi Grobiņas un tās apkārtnes arheoloģiskajā materiālā 7.-9.gadsimtā

Abstract

Lai gan skandināvu 7. – 9. gs. pieminekļos ir notikusi plaša arheoloģiskā pētniecība, mazāka uzmanība ir pievērsta pētījumu rezultātu apkopošanai. Maģistra darba mērķis ir apkopot un analizēt informāciju par skandināvu materiālo un garīgo kultūru Grobiņā un tās apkārtnē 7. – 9. gs. un balstoties uz iegūto materiālu, noskaidrot skandināvu vietu un lomu Rietumlatvijā aplūkotajā periodā. Darbs sastāv no četrām nodaļām: 1. Skandināvu 7. – 9. gs. pieminekļu raksturojums un pētniecība Grobiņā un tās apkārtnē; 2. Skandināvu apbedīšanas tradīcijas Grobiņā un tās apkārtnē 7. – 9. gs.; 3. Kapu inventārs; 4. Grobiņas skandināvu kolonijas raksturojums. Iegūtie rezultāti parāda, ka skandināviem bijusi neatņemama loma Rietumlatvijas teritorijas un tur dzīvojošo vietējo sabiedrību attīstības vēsturē. Atslēgas vārdi: Grobiņa, skandināvi, vidējais un vēlais dzelzs laikmets

Although Scandinavian 7th – 9th century monuments have been extensive archaeologically investigated, less attention has been devoted to summarize research results. The aim of the master`s thesis is to summarize and analyze information about Scandinavian material and mental culture in Grobiņa and its surroundings and find out Scandinavian significance in Western Latvia in this period. Master`s thesis consists of four chapters: 1. Scandinavian 7th – 9th century monument character and investigation in Grobiņa and its surroundings; 2. Scandinavian burial rites in Grobiņa and its surroundings 7th – 9th century; 3. Grave goods; 4. Scandinavian colony character in Grobiņa. Research results shows that Scandinavians had integral role in Western Latvia territory and local society development. Keywords: Grobiņa, Scandinavians, Middle and Late Iron Age