1991. gada janvāra krīze Latvijā: militārpolitiskais aspekts

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt 1991. gada janvāra krīzes Latvijā militārpolitisko aspektu, jo historiogrāfijā ir maz pētīta janvāra krīze kā notikumu un parādību komplekss, tās cēloņi, attīstība un sekas, tās militārpolitiskais raksturs. Krīzes būtību raksturo Latvijas neatkarības idejas pretinieku mēģinājumi pārņemt varu savās rokās un militāra uzbrukuma draudi no PSRS vadības puses. Situāciju janvārī destabilizēja arī īpašās uzdevumu milicijas vienības kaujinieku izdarītie uzbrukumi. Pēc tam, kad 20. janvārī īpašās uzdevumu milicijas vienības kaujinieki uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai, situācija valstī sāka stabilizēties, jo Latvijas neatkarības idejas pretinieki atteicās no savām prasībām par Latvijas parlamenta un valdības atcelšanu, bet Padomju Savienības vadītāji bija gatavi uzsākt sarunas ar mūsu valsts vadītājiem par abu valstu turpmākajām attiecībām.

The aim of the graduation paper is to analyse military and political aspects of the January 1991 crisis in Latvia, because its reasons, devolopment and results haven’t been analysed in Latvian historiangraphy as a complex of events and facts. The essence of the crisis is characterized by the attempts of the enemies of the idea of Latvian independence to take over the power and the threat of military attack from the Soviet leadership. Situation in January was also destabilized by the attacks of the special occasion police units. After that, when the special occasion police units attacked the Ministry of Internal Affairs of the Republic of Latvia on 20th of January, the situation in the country started to stabilize, because the enemies of Latvia’s independence idejas abjured from their demend to overthrow Latvia’s parliament and government, but USSR leaders were ready to start negotiations with leaders of our country about the relationship between both countries.