Tjudoru troņa mantošanas problēmas Elizabetes I laikā

Abstract

Tjudoru dinastijai tiek piedēvēta mērķtiecīga karalistes pārvalde un politikas īstenošana, kas garantējusi monarha varas stabilitāti. Tai pat laikā Anglijas tronis piedzīvoja bruņotu sacelšanos cīņā par varu un divas karalienes, kas oficiāli bija atzītas par ārlaulības bērniem. Šis bakalaura darbs rakstīts par vienu no pretrunīgākajām Anglijas dinastijām ar mērķi izpētīt iemeslus un sekas monarhu rīcībai, kas sarežģīja Anglijas troņa mantošanu Tjudoru jaunākā pārstāvja - Elizabetes I dzīves (1533-1603) laikā. Skatot Tjudoru periodā izdotos dokumentus, kas nosaka troņa mantošanas tiesības un iepazīstoties ar laika perioda norisēm, iespējams konstatēt katra monarha individuālo pieeju pēctecības regulēšanā. Izpētes rezultātā tika secināts, ka sarežģīto troņa mantošanas politiku ietekmēja nacionālais, reliģiskais un dzimuma faktori.

The Tudor dynasty is credited with implementing a determined administration of the Realm and politics strengthening the monarchical power. However during their reign the throne of England experienced an armed revolt and two queens that were officially declared illegitimate. The aim of this research is to explore the reasons behind the succession problems in the lifetime of Elizabeth I (1533-1503) – the youngest representative of the contradictory Tudors. The examination of the events of the period and documents determining the succession to the throne by the Tudor monarchs helps ascertain the individual approach of each monarch in relation to regulating the royal hereditary right. In result a conclusion was drawn that the complex character of the succession policy was influenced by national, religious and gender issues.