Politiskā propaganda latviešu padomju presē 1944.-1945. gadā: tematiskā un ideoloģiskā ievirze.

Abstract

Darbā aprakstītas padomju propagandas īpatnības padomju Latvijas laikrakstos 1944./45.gadā. Šādas hronoloģiskās robežas tika izvēlētas apzināti, lai varētu izsekot, kā padomju propaganda tikusi atspoguļota divos dažādos posmos (kara posms, pēckara posms) un kā tā mainās pēc kara. Svarīgi pievērst uzmanību Padomju Savienības interesēm pēc kara un norādījumiem attiecīgo laikrakstu redakcijām. To visu apkopojot un neatkāpjoties no aplūkojamā laika konteksta, autors ir centies iedziļināties propagandas galvenajās tendencēs un atspoguļojis iespējamos padomju varas mērķus. Par pamatu tika ņemti sekojoši preses izdevumi: avīze „Cīņa”, žurnāls „Karogs” un „Padomju Latvijas boļševiks” un daļēji arī žurnāls „Propagandists un aģitators”. Darba struktūra sastādīta pēc problēmu nozīmīguma, kā arī hronoloģiskā principa - sākumā autors ir aplūkojis augstāk minētos laikrakstus un to vadošos darbiniekus, kā arī uzsvēris katra preses izdevuma nozīmi un raksturojis kopējās un atšķirīgās tendences. Tālāk tiek runāts par kara laika nozīmīgākajām propagandas rakstu tēmām un kopīgajām iezīmēm. Pēc tam, ievērojot hronoloģisko gaitu, tiek aprakstīts par pēckara galvenajām propagandas tendencēm, tiek runāts par konkrētiem sabiedrības slāņiem, kuriem padomju vara veltījusi lielāku uzmanību. Un visbeidzot tiek aplūkota tāda nozīmīga problēma kā padomju vēstures interpretācija. Pēc tā, kā kāda sabiedrība uztver un atspoguļo vēsturi, lielā mērā var izdarīt secinājumus par pašu sabiedrību. Tiek aplūkota vēstures faktu interpretācijas un mēģināts izsekot šādas interpretācijas cēloņiem. Analizējot padomju propagandu, to nosacīti var iedalīt: 1) kopējā Padomju propagandā; 2) atsevišķā Latvijas (kā jaunās padomju republikas) propagandā. Kopējai propagandai raksturīgās tendences attiecas uz visu Padomju Savienību kopumā un balstoties uz ideoloģiski izstrādātiem standartiem, vairāk saistītas ar sabiedrības ideoloģisko audzināšanu, šķiru cīņu, virzību uz komunismu u.tml. Darbā tas arī nedaudz aplūkots, taču galvenā vērība tiek pievērsta Latvijas propagandai. Šeit jāpiemin, ka laikrakstos bieži vien tika uzsvērtas atšķirības starp Latviju un pārējām (vecajām) padomju republikām. Kopumā darbs sniedz ieskatu pēckara Latvijas padomju propagandas galvenajās tendencēs. Atspoguļo, pirmkārt, cīņu pret nacistisko Vāciju, otrkārt, iezīmē sovetizācijas procesa sākuma posmu un parāda, ar kādām metodēm to centās attēlot padomju presē.

In the paper is given a description of features of the Soviet propaganda in the newspapers of Soviet Latvia in 1944./45. Those chronological frames were chosen on purpose to follow the tracks of the Soviet propaganda in two different periods of time: during the World War II and after it. Political interests of the Soviet Union in the after-war period played a crucial role and affected the directions to the editorial boards of the newspapers at the time. Consuming those aspects and holding on the context of the specific time period, author has tracked the main tendencies and enlightened the possible aims of the Soviet rule. The research is made on the basis of following periodicals: newspaper „Cīņa”, magazines „Karogs”, „Padomju Latvijas boļševiks” and „Propagandists un aģitators”. The structure of the paper is built on the sequence of the significance of problems as well as on the chronological sequence – at the beginning the reader is introduced to the above mentioned periodicals and their directing staff as well as to the weight of each periodical at the time. The author has given a characterisation of common tendencies and differences. Further in the paper there is an analysis of the most popular propaganda themes during the World War II period followed by analysis of post-war themes. There are extracted the particular strata of society, to whom the Soviet propaganda paid a special attention. And finally the author gives an insight in such a significant problem as a Soviet interpretation of history and analyses the reasons for a specific interpretation. Researching the particular society’s interpretation of history one can make a conclusions about the society in general. Analysing the Soviet propaganda it can be divided in two parts: 1) common Soviet propaganda and 2) specific Soviet Latvia’s propaganda. The first one refers to the common tendencies of propaganda in Soviet Union based on the ideological standards, whereas the second puts more emphasis on analysing the differences between Latvia as a “new” Soviet republic and the “old” Soviet republics. In general the paper gives an overview in the main tendencies of the post-war Latvia’s Soviet propaganda. First of all it is a fight against the fascist Germany, secondly marks the original period of the process of sovietisation and shows the methods, which were used in the Soviet periodic.