K.G. Junga mācība par individuāciju

Abstract

Šī darba uzdevums ir atsegt Karla Gustava Junga aprakstītā individuācijas procesa būtību un mērķi. Lai to paveiktu, tiek attēlota psihes struktūra un šo procesu sastādošie posmi. Individuāciju var uzskatīt par tēmu, kas aktuāla visos laikmetos, jo tā tiešā veidā skar indivīda un viņa līdzcilvēku dzīves kvalitāti. Individuācija ir metode un mērķis, kas ļauj cilvēkam atrast pašam sevi un dzīvot saskaņā ar atrasto. Jungs to apraksta neviennozīmīgi un tēlaini, tāpēc pastāv iespēja saskarties ar grūtībām šī koncepta izpratnē. Aprakstītais process paredz sevis iepazīšanu no visnepatīkamākās puses un saskaršanos ar personiskās un kolektīvas bezapziņas saturiem un to integrāciju, par mērķi uzstādot sevis veidošanu par nedalāmu veselumu, kas brīvs no pašapmāna. Uzstādītais mērķis kalpo par nesasniedzamu ideālu, un tapšana par sevi ir nebeidzams darbs.

This work aims to reveal the essence and the goal of the process of individuation as described by Carl Gustav Jung. In order to accomplish this, the description of the structure of psyche and individuation’s stages is given. Individuation is a topic that can be considered relevant in any age, because it directly affects the quality of individual’s life and life of his neighbours. Individuation is a means and goal, that allows one to find his true self and live in accordance with what one has found. Jung’s depiction of this process is ambiguous and figurative, therefore one can find it difficult to grasp this concept. The never-ending process in question requires the subject to become acquainted with his most unpleasant traits and the integration of the contents of unconscious, aiming to become an indivisible whole, that is free from self-deceit.