Melanholijas psihoanalītiskā un literārā interpretācija J. Kristevas darbos

Abstract

Darba problēma ir melanholijas attiecības ar poētisko darbību, balstoties uz Jūlijas Kristevas psihoanalīzes un psiholingvistisko teoriju. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā melanholija ietekmē literāro darbību. Darbā veikti uzdevumi: iepazīties ar Kristevas galvenajām idejām, veikt tekstu analīzi, aprakstīt filozofes melanholijas izpratni, psihes darbību, ietekmējot apzīmēšanu, un, kā tā iespaidojusi romantisma literatūru, piemēram Žerāra de Nervāla dzejoli Nelaimīgais. Secināts, ka melanholija poētiskajā darbībā ir iemesls zīmju, simbolu un valodas tapšanai. To apliecina centieni cīnīties ar ciešanām, veidojot apzīmējumus. Dzejoļa psihoanalītiskais skaidrojums ir grūti falsificējams un zaudē ticamību. Darba mērķis sasniegts. Atslēgas vārdi: Jūlija Kristeva, melanholija, psihoanalīze, literārā darbība, psiholingvistiskā teorija

The main problem of the thesis is the relationship between melancholia and poetic performance based on ideas by Julia Kristeva. The purpose of research is to clarify how melancholia affects the work of literature. Certain tasks are achieved: to read the main ideas of Kristeva, to describe philosophers’ understanding of melancholia and the functioning of the psyche affecting the designation, and research how it has influenced the Romantic literature. This work concludes that melancholic activity influences the formation of poetry by creation of signs, symbols and language, but psychoanalytical explanation of the poem is difficult to disprove and it’s plausibility is doubtful. The main purpose of thesis has been achieved. Keywords: Julia Kristeva, melancholia, psychoanalysis, literature, psycho-linguistic theory