Kurzemes latviešu pareizticīgo draudžu attīstība 20.gs. 20.-30. gados.

Abstract

Pareizticīgo draudzes Kurzemē sāka veidoties kopš 19.gs. beigām, bet līdz šim apkopojoši darbi par pareizticīgo draudzēm Ventspils, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas un Talsu apriņķos nav radīti, tāpēc šī darba mērķis ir izanalizēt Kurzemes latviešu pareizticīgo draudžu attīstību 20.gs. 20. – 30.gados. Darba izpētes rezultātā secināts, ka tajās draudzēs, kurām bija stabili ienākumi un pastāvīgs, bet arī aktīvs klērs, kurām nebija iekšējas vai ārējas nesaskaņas, novērojama dinamiska un pozitīva attīstība. Savukārt tajās draudzēs, kurām nebija patstāvīga mācītāja (Ugāle, Aizpute, Valdemārpils u.c.) vai arī draudzei bija izcēlušās nesaskaņas starp klēru un draudzes locekļiem (Ventspils, Kuldīga u.c.), vai arī starp draudzi un ar pareizticību nesaistītiem ļaudīm (Dundaga, Saldus), attīstība šo negatīvo apstākļu dēļ tika kavēta.

Orthodox parishes were estabilished in Kurzeme from the end of 19th century. Until now the scientific literature about orthodox parishes in Ventspils, Liepaja, Aizpute, Kuldiga and in Talsu districts are not created, therefore the purpose of this work is to analyze Latvian orthodox parishes in Kurzeme (20th century 20s - 30s years). There was some conclusion that the parishes, which had stable income and had the active clergy and did not have an internal or external disagreement, had the dynamic and positive development. If the orthodox parishes did not have own clergyman (Ugale, Aizpute, Valdemarpils e.t.c.) or disagreements between clergy and members of parishes (Ventspils, Kuldiga e.t.c.), or between parish and other people (not from parish) (Dundaga, Saldus), development was troubled.