Universitāšu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā: kopsavilkums

Abstract

Zinātniskā darbība un augstākā izglītība ieņem arvien nozīmīgāku vietu attīstīto valstu ekonomiskās attīstības stratēģijās. Jau vairāk nekā desmitgadi tradicionālajām universitātes funkcijām – studijām un zinātniskajai darbībai – pievienojušās vēl vismaz divas būtiskas funkcijas: inovācijas un citi pakalpojumi sabiedrībai. Mūsdienu teorijās universitātes analizē no dažādiem aspektiem. Apvienojot šīs atziņas, varam teikt, ka universitātes ir kompleksas sistēmas, kurām jārada, jāinterpretē, jāapstrādā, jāizplata un jāuzkrāj zināšanas, kā arī jānodrošina citi pakalpojumi sabiedrībai. Līdz šim tika uzskatīts, ka universitāšu galvenā ietekme uz tautsaimniecību ir izglītotu un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana darba tirgum un jaunu zināšanu komercializācija. Taču šobrīd universitāšu ieguldījums tautsaimniecībā tiek skatīts daudz plašākā nozīmē. Šī pētījuma izklāstam tiks izmantots Kembridžas universitātes piedāvātais modelis. Rakstā minēti tikai daži piemēri, kas ilustrē Latvijas universitāšu ietekmi uz tautsaimniecību. Investīciju izglītībā un zinātnē ienesīguma rādītāju aprēķini un analīze ir ļoti nepieciešami, lai valdība varētu izvērtēt, kur veiksmīgāk investēt valsts līdzekļus un kur sekmēt to ieguldīšanu no privātajiem resursiem. Tāpat šie rezultāti ir ļoti būtiski stratēģijas plānošanā, nosakot politisko dienas kārtību. Ekonomiskais pieaugums ir saistīts ar darbaspēka izmantošanas apjomu, tā efektivitāti un produktivitāti. Speciālistiem ar augstāko izglītību produktivitāte un ieguldījums tautsaimniecības attīstībā ir būtiski lielāks nekā pārējiem speciālistiem. Lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības turpmāku attīstību, nepieciešams palielināt speciālistu ar augstāko izglītību īpatsvaru nodarbināto sastāvā.