Valodas ārkārtas stāvoklis kara laikā pēc Bertolta Brehta lugas "Kuražas māte un viņas bērni"

Abstract

Valodas iedarbība uz cilvēka uztveri ir neiedomājami stipra. Arī cilvēka pasaules uztvere spēj ietekmēt valodu. Šo ietekmju rezultātā, valoda var novest pie konflikta saasināšanās. Darba mērķis ir izpētīt kara laika komunikācijas specifiku un valodas marginālo stāvokli. Analīze tiek veikta izmantojot Bertolta Brehta lugu „Kuražas māte un viņas bērtni“ un tās tulkojumu latviešu valodā. Īpaša uzmanība vērsta tulkojuma tapšanas laika ieteikmei uz tulkoto tekstu. Kā paraugi izmantoti Brehta personāžu izteicieni, kuru nozīmes atšifrēšanai konteksts nav nepieciešams. Valoda kara laikā kļūst informatīvāka un funcionālāka tādā veidā atgūstot savu sākotnējo komunikatīvo funkciju.

Language has an immense influence on human perception. At the same time, also human perception of the word is able to influence the language. Due to those exposure effects, the language can lead to the escalation of the conflict. The objective of the work is to investigate wartime communication specifics and language in its marginal condition. The analysis is done using Bertold Breht play "Mother Courage and Her Children" and its translation into Latvian language. As samples were used Breht characters' expressions which do not require any context decryption. Language, during war time became informative and more functional, in such a way, recovering its original communication function.