Cilvēka ādas mikroflora kā iespējams infekcijas avots

Abstract

Bakalaura darbs uzrakstīts latviešu valodā uz 33 lapām. Tas satur 14 attēlus, 5 tabulas, 7 pielikumus, 21 literatūras avota atsauksmi. Darba mērķis: noteikt, vai uz cilvēka ādas esošā mikroflora satur organismus, kuri spēj ierosināt infekciju. Darba uzdevumi: noteikt un salīdzināt mikrofloru acs apvidū– uz ādas zem uzacs, augšējā un apakšējā plaksta; noteikt, vai uzacu biezums ietekmē mikrofloras skaitlisko sastāvu un stafilokoku izplatību; salīdzināt mikrofloru uz rokām un acs apvidū; noskaidrot, kāds roku dezinfekcijas veids vislabāk attīra rokas no mikroorganismiem; salīdzināt deguna mikrofloras teorētiskos datus ar praktiski iegūtajiem. Metode: Uzsējumi tika veikti no ādas zem uzacs, augšējā plaksta pie skropstu līnijas un apakšējā plaksta. Tie tika kultivēti cietajā asins agarā. Tad no kolonijas materiāla tika izgatavots mikroskopiskais preparāts un nokrāsots pēc Grama metodes. Tālāk sekoja preparāta apskatīšana mikroskopā 10x100 palielinājumā. Precīzu identifikāciju līdz sugai veica ar datorizēto Crystal ID sistēmu. Rezultāti un to analīze: Acs apvidus mikrofloru pamatā veido koagulāzes negatīvi stafilokoki, bieži sastopamas arī sarcinas un S. aureus, kā arī gram - negatīvās nūjas. Šeit atrodamas arī pelējuma un rauga sēnes, un mikrokoki, taču to ir maz. Kvalitatīvi un kvantitatīvi visvairāk mikroorganismu ir uz augšējā plaksta, vismazāk uz apakšējā. Uzacu biezums ietekmē mikroorganismu skaitlisko sastāvu un stafilokoku izplatību. Salīdzinot mikrofloru uz rokām un acs apvidū var redzēt, ka tā satur vienādas morfoloģijas kolonijas, visvairāk tās satur koagulāzes negatīvos stafilokokus, taču vienādi bieži ir izplatīti S.aureus un gram negatīvās nūjas, taču uz roku ādas sarcīnas ir sastopamas biežāk kā acs apvidū. Roku mikroflora ietekmē acs apvidus mikrofloru. Vislabāk rokas no mikroorganismiem attīra spirts, bet labi darbojas arī dezinfektanti. Atslēgas vārdi: acs apvidus mikroflora, roku mikroflora, infekcija, S.aureus.

Bachelor thesis is written in Latvian. It contains 33 pages, 14 figures, 5 tables and 21 references. Purpose: define if human skin microflora contains microorganisms which can start an infection. Tasks: define and compare outer eye microflora – on skin under eyebrow, upper eyelid and lower eyelid; define if eyebrow thickness affect microflora quantitative structure and prevalance of stapylococcus; compare outer eye and hand microflora; clarify which disinfectant released the best hands from microorganisms; compare theory about nasal flora with practical results. Methods: Bacteriological examination was made from skin under eyebrow, upper and lower eyelid. Blood agar was used for cultivation of microorganisms. Preliminary identification of isolated bacteria was based on evaluation of cultural and morphological properties in Gram stained smears. For complete identification automated Crystall ID system was used. Results: Outer eye microflora the most contains coagulase negative staphylococcus, there often can find sarcinas, S.aureus and gram-negative rods too. There can also find micrococci, yeast and mould, but they are found rarely. Qualitative and quantitative most microorganisms are on the upper eyelid, but least microorganisms are on lower eyelid. Eyebrow thickness affects microflora structure and prevalence of stapylococcus. Comparing hand and outer eye microflora can see that there are equal morphology colonies, hand microflora and outer eye microflora the most contains coagulase negative staphylococcus, but there can find S.aureus and gram negative rods in equal numbers. Hand flora more often than outer eye microflora contains sarcinas. After disinfectant comparing, can conclude that the best disinfectant is ethanol. Key words: outer eye microflora, hand microflora, infection, S. aureus