Vidusskolēnu mutvārdu precizitātes veicināšana

Abstract

Diplomdarbā apskatīta apzināšanās veicinošo vingrinājumu un kļūdu labošanas paņēmienu loma, veicinot vidusskolēnu mutvārdu precizitāti. Darbības pētījumā tika atklāts, ka neraugoties uz to, ka mutvārdu precizitāte nav uzlabojusies visos spontānās saskarsmes gadījumos, skolēni ir iemācījušies kontrolēt savu runu. Viņu runa ir kļuvusi precīzāka un pareizāka uzdevumu, kas ir virzīti uz mutvārdu precizitātes veicināšanu, pildīšanas rezultātā. Viens no svarīgākajiem pētījuma atklājumiem ir tas, ka, ja visi skaidrojumi un kļūdu labošana noved pie skolēna iekšējās valodas pārveidošanās, skolēns apgūst patstāvību mācīšanās procesā. Skolēnu individuālā atbildība par viņu mācīšanās iznākumu palielinās, kad viņi apzinās, ka gramatiskajai kompetencei ir izšķiroša loma efektīvā saziņā.

Atslēgvārdi: mutvārdu precizitāte, apzināšanās veicinošie vingrinājumi, kļūdu labošanas paņēmieni, savas runas kontrole, patstāvība mācīšanās procesā, darbības pētījums.

The present diploma paper discusses the role of consciousness-raising activities and corrective techniques in developing the secondary school learners’ spoken accuracy. The action research has revealed that although accuracy itself has not improved in all cases of spontaneous communication, the students have learnt to monitor their own output. Their speech has become more correct as a result of performing accuracy tasks. One of the important findings of the research is that if all explanation and correction initiates the restructuring of the learner’s interlanguage, the learner becomes more independent. The learners’ individual responsibility for their own learning increases when they are aware of the grammatical competence being crucial for effective communication.

Keywords: spoken accuracy, consciousness-raising activities, the techniques of error correction, self-monitoring, learner independence, action research