Angļu un latviešu valodas politiskais diskurss

Abstract

Šajā darbā aplūkotā tēma ir diskurss un diskursa analīze, bet precīzāk, politiskais diskurss. Tēma ir sašaurināta līdz politiskās runas žanram pamatojoties uz faktu, ka politiskā runa ir tāds politiskā diskursa žanrs, kas sevī visspilgtāk atspoguļo valodas izvēles nozīmi un lietojumu politisko mērķu sasniegšanai. Politiskās runas žanrs sevī iekļauj visus aktuālos diskursa studijas jautājumus, proti, leksikas un gramatikas pielietojumu, politiskās runas konteksta lomu un iespējamos teksta interpretēšanas un skaidrošanas variantus. Darbā pētīta pieejamā teorija par diskursa un diskursa kopienas jēdzieniem, kā arī vispārīgās politiskā diskursa iezīmes, cita starpā, aktuālās problēmas, kas saistītas ar politiskā diskursa definēšanu. Tāpat darba autors pēta diskursa analīzes stratēģijas un posmus, kas vēlāk ir pielietoti pasaules un Latvijas politisko līderu uzrunu analīzē. Politiskās runas analīzes rezultāti pierāda, ka prakse sasaucas ar teorētiskajiem pieņēmumiem, un, ka politiskās runa nav tikai lingvistiska izpausme un vienkāršs faktu atspoguļojums, bet tā ir apzināta valodas līdzekļu izvēle ar mērķi ietekmēt auditoriju.

This paper deals with the study and analysis of the concept of discourse and discourse analysis, particularly, political discourse. The discussion is restricted to the genre of political speech that is chosen because of its capabilities to reveal the most striking examples of how language is used to reach political ends. The genre of political speech implies all the phenomena topical in discourse studies, namely, the use of lexical and grammatical means; the role of context in which a particular speech occurs, and the ways a speech might be interpreted and explained. The paper introduces and compares available theory on the concept of discourse, discourse communities, as well as, general characteristics of political discourse, which also imply discussion of current problems of defining political discourse. Additionally, the author of the paper investigates strategies and the stages of discourse analysis, which are later applied to the analysis of political speeches delivered by world and Latvian political leaders. The results of the analysis show that the practice relates to theoretical assumptions and that political speech is not just a linguistic utterance and reflection of plain facts, but it is a deliberative choice of language means in order to affect audiences.