Pilsonības iegūšanas politika pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā
Author
Sergejeva, Diāna
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Ijabs, Ivars
Date
2007Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darba tēmas nosaukums ir „Pilsonības iegūšanas politikas Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā”.
Pilsoņu kopuma noteikšana ikvienai valstij ir gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski ļoti nozīmīga, jo ar to faktiski tiek izšķirts, kam valstī pieder politiskā vara. Īpaši būtiski tas ir valstīm, kas to veic pirmo reizi pēc neatkarības iegūšanas.
Darbā ir sniegts ieskats Latvijas Republikas pilsonības institūta tiesiskajā nodrošinājumā un liela uzmanība ir pievērtsa pilsonības institūta vēsturiskajai attīstībai Latvijā divos laika periodos – Latvijas pirmās demokrātiskās Republikas laikā un pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Darbā ir aplūkots arī tas, kas tad ir pilsonība un kādi ir tās populārākie veidi. Liela uzmanība ir pievērsta arī naturalizācijas procesam pēc neatkarības atjaunošanas un ar to saistītām problēmām.
Latvijas Republika tika proklamēta 1918. gada 18. novemnrī un pēc neatkarības iegūšanas, kļuva aktuāls jautājums par pilsonību. 1918. gada 23. augustā tika pieņemts „Likums par pavalstniecību”, kurā bija noteikts, ka pilsonību var iegūt visi tie, kas dzīvoja Latvijas teritorijā līdz Pirmajam Pasaules karam. Uz to laika periodu , Latvijā ¼ no visiem valsts iedzīvotājiem bija etniskās minoritātes. Pilsonību saņēma 90 % no valsts iedzīvotājiem. Latvijas pastāvēšanas laikā, līdz 1940. gadā veiktajai PSRS okupācijas, likumā bija veiktas vairākas izmaiņas, kas noteica minoritāšu jautājumu regulēšanu.
1991. gadā Latvija atguva savu neatkarību un pilsonības politika kļuva par galveno apsriežamo tēmu. Tā, Latvijā bija ļoti liels to cilvēku skaits, kuriem pēc PSRS sabrukuma nebija vairs nekādas pilsonības. Par nepisloņiem kļuva 700 000 iedzīvotāju. LR „Pilsonības likums” tika pieņemts 1994. gada 22. jūnijā un noteica naturalizācijas kārtību nepilsoņiem. Tomēr, vecuma ierobežojumu dēļ, ko paredzēja likums, naturalizācijas process notika ļoti lēni. 1998. gadā vecuma logi tika atcelti, un naturalizācijas process kļuva daudz efektīvāks.
Darbā tika izvirzīta hipotēze: „Nozīmīgākās izmaiņas pilsonības politikā abos demokrātiskās Latvijas valsts pastāvēšanas periodos bija saistītas ar minoritāšu integrācijas jautājumiem” darba gaitā tika pierādīta. The article of this bachelor work is „ The citizenship politics in Latvia during First Free Republic of Latvia and after its independence in 1991”.
For every countrie’s internal and external politics, it is very important to deal with citizenship’s questions, because it shows main political force in country. Specially it is important fot those countries, which became independent fot the first time.
In this paper is shown citizenship situation in Republic of Latvia, how it was historically developed. In Latvia there were two main periods of independent and democratic Latvia existence. First independence period was from 1918-1940, and the second one was started from 1991 year till nowadays.
The work shows also the meaning of word „citizenship” and what are the most popular ways of how to get citizensip. Big attention is payed on naturalization process and problems, connected with it.
The First Republic of Latvia was proclamated on 18 November in the year 1918. On that time period, citizenship question was very importand for building the democracy in Latvia. On August 23, in the same year in Latvia was coming up „Citizenship Law”, which that citizhenship can get automatically everyone, who was living in Latvian teritory before First World War. About ¼ persons on that time period were minorities. And about 90% became citizens.In this Law were made some inportant changes, connected with minorities problems. In the Year 1940. Latvia was occupated by USSR.
In 1991. Latvia again became an independent country and citizenship politics was the main problem on that time peperiod, because after independence, 700 000 people, who were coming for living in Latvia from other form Soviet Republics, became non-citizens. The new „Citizenship Law” of the Republic of Latvia was adopted in June 22 in 1994 at the extraordinary session of Saeima (Latvian Parliament). But because of age ...the naturalization process was very slow. After changes, which were made in „Citizenship Law” in 1998, the naturalization process became more effective for non-citizens.
The hypothesis of this paper : „ The most important changes in Latvian Citizenship law politics during both Latvian democtaic country existence, were closly connected with integration questions of the minorities” was proved.