Binaurālo pukstu identificēšanas iespējas nomoda elektroencefalogrammā

Abstract

Pētījums attiecas uz aktuālu neirozinātnes problēmu, saistītu ar eksogēnu un endogēnu ritmisku stimulu spēju ietekmēt cilvēka smadzeņu (t.sk. lielo pusložu garozas) darbību un, līdz ar to, arī cilvēka uzvedību un intelektuālās darbaspējas. Pētījums veikts ar mērķi noskaidrot binaurāli disonējošu skaņu stimulu, kuru parametri atbilst binaurālo pukstu izraisīšanas kritērijiem, ietekmi uz pieaugušu, jaunu cilvēku nomoda elektroencefalogrammu (turpmāk EEG). Pētījuma ietvaros izstrādāta metodika konsonantas un disonantas (vienlaicīgi aplicēto skaņu frekvenču atšķirība 10 Hz) binaurālas stimulācijas ietekmju uz EEG salīdzinošai izvērtēšanai. Tika veikta 12 EEG novadījumu reģistrācija 10 izmeklējamām personām randomizēti trīs variantos: kontrole bez akustiskas stimulācijas, ar stimulāciju, kas kalpo kā potenciāls binaurālo pukstu izraisītājs, un ar identiskas frekvences skaņu binaurālu aplikāciju. Pētījuma rezultāti liecina, ka elektroencefalogrāfiski ir iespējams identificēt binaurāli disonantas stimulācijas specifisko ietekmi garozas elektroencefalogrammā paura apakšējās daiviņas (lobulus parietalis inferior) garozā, kas izpaužas kā spektrālās jaudas statistiski ticama izmaiņa (palielināšanās vai samazināšanās) α viļņu diapazonā. Rezultāti liecina arī, ka binaurāli disonantās stimulācijas izsauktā smadzeņu atbildes reakcija ir unilaterāla un visizteiktākās izmaiņas EEG ir P4 un T6 novadījumos. Kopumā darba rezultāti uzskatāmi kā objektīvs apliecinājums t.s. binaurālo pukstu fenomena esamībai un ļauj formulēt tālāko pētījumu mērķus, lai pierādītu (vai noliegtu) skaņu percepcijā endogēni veidojošos ritmisku norišu ietekmi uz smadzeņu garozas funkcijām. Atslēgas vārdi: binaurālie puksti, elektroencefalogramma (EEG), apakšējā paura daiviņa.

This study covers a topical problem of neuroscience, which is related with capabilities of rhythmical exogenous and endogenous stimuli being able to effect human brain (including cerebral cortex of cerebral hemispheres) functions thus effecting behavior and intellectual and work capabilities. The study was made with an aim to find out the influence of binaurally dissonant sound stimuli, which meets the criteria of eliciting binaural beats, on young adult awake state electroencephalogram (further EEG). Within the frameworks of this study a method for comparing and evaluating the effect of consonant and dissonant (simultaneously applied sound frequency difference was 10 Hz) binaural stimuli was made. Randomized acquisition of 12 channel EEG for 10 persons was made in three variants: control without acoustic stimulation, with stimulation which serves as potential binaural beat elicitor and identical sound without the capabilities. Results of this study show that it is possible to electroencephalographically identify specific influence of binaurally dissonant stimuli in cortical EEG on inferior parietal lobule (lobules parietalis inferior), which is expressed as statistically significant change (increase or decrease) in spectral power of α wave range. Results also show that the brain response caused by binaurally dissonant stimulus is unilateral and strongest changes are visible in P4 and T6 channels. Overall results of this study serves as an objective proof of existence of so called binaural beat phenomenon and lets us to form goals for further studies to prove (or disprove) the effect of endogenous rhythmical processes on cerebral cortex functions. Keywords: binaural beats, electroencephalogram (EEG), inferior parietal lobule.