ES loma Gruzijas iesaldēto konfliktu risināšanā

Abstract

Maģistra darbā aplūkots viens no mūsdienu Eiropas drošības izaicinājumiem – iesaldētie konflikti Gruzijā un ES loma to risināšanā. Krievija, EDSO un ANO, iesaistoties konfliktā kā vidutāji jeb mediatori, ir centušies panākt to atrisināšanu, tomēr nesekmīgi. Šādā situācijā cerības tiek liktas uz aktīvāku Eiropas Savienības iesaistīšanos sarunās.

Šī darba mērķis bija izvērtēt iespējas panākt virzību konflikta risināšanā, ja ES uzņemtos mediatora lomu. Par pamatu tās izvērtēšanai tika ņemts līdzšinējais sarunu procesa izvērtējums. Darbā tiek noskaidrots, ka iekšējo pretrunu dēļ ES visticamāk nekļūs par Gruzijas konfliktu mediatoru. Pat ja ES izšķirtos par mediatora lomas uzņemšanos, tā visdrīzāk nespētu panākt konflikta atrisināšanu, jo saskartos ar tādām pašām problēmām kā līdzšinējie konflikta risinātāji.

Atslēgas vārdi – Gruzija, Eiropas Savienība, mediācija

This paper deals with EU’s potential role in the so-called Georgia’s frozen conflicts – one of today’s biggest security issues for Europe. Russia, UN and OSCE have tried to mediate the conflict. However, it has not led to any solutions and now biggest hope’s lays on EU.

The aim of this study was to evaluate EU’s potential in Georgia’s frozen conflicts should it agree to take the role of a mediator. The assessment was based mainly on the analyses of previous conflict resolution efforts, made by EU and other actors.

The paper concludes that it is highly unlikely that EU could agree on bigger involvement in Georgia’s frozen conflict resolution. Even if the EU should become a mediator in the conflict, it still will be hard to achieve the solutions since one has to consider the problems outlined by previous mediation efforts.

Key words – Georgia, EU, mediation