Lielpilsētas attēlojums. Stāstījuma stratēģijas Franca Hessela prozā

Abstract

Šajā bakalaura darbā tiek aplūkota vācu rakstnieka Franca Heseļa daiļrade. Konkrēti tiek pētīta šī autora pilsētas uztvere un tas, kā viņš attaino savu bērnības pilsētu Berlīni grāmātā „Spazieren in Berlin“. Lasītājam tiek dots neliels ieskats lielpilsētas rašanās vēsturē, kā arī, balstoties uz Georga Zimmela eseju „Grosssädte und das Geistesleben“ tiek atklāts, kā izmainījās cilvēka uztvere 19. gadsimtā, laikā, kad dzīvoja arī Francs Hesels. Darbā tiek skaidrots termins „Feuilleton“, kas ir īss žurnālistikas un literatūras žanrs, un tiek uzskatīts par F. Heseļa iemīļotāko izpausmes formu literatūrā. Bez tam tiek aplūkots 19. gadsimtā Parīzē radies sabiedrības tēls – „Flaneur“, jo F. Heseļa pilsētas uztvere ir cieši saistīta ar šo tēlu. Kā pēdējais un galvenais, ņemot vērā visu iepriekš izpētīto, tiek analizēts F. Heseļa prozas miniatūru krājums „Spazieren in Berlin“, uzsvaru liekot uz trim nodaļām, proti „Der Verdächtige“, „Rundfahrt“ un „Tiergarten“.

German writer Franz Hessel’s creative work is being researched in this Bachelor paper. In particular his urban perception and the way he depicts his childhood city of Berlin in the book “Spazieren in Berlin” are examined. The reader is provided with a little insight into history of the emergence of big cities. Besides, based on Georg Simmel’s essay “Grossstädte und das Geistesleben” it is revealed how human perception of cites transformed during the 19th century, the time of Franz Hessel. The term ‘feuilleton’ – genre of journalism and literature – which is considered to be Hessel’s most favourite form of expression, is explained. Next, this paper explores a social character called ‘flaneur’ – a 19th century Parisian phenomenon – since Hessel’s urban perception is tightly connected with the character. Finally and most importantly, considering the prior research the miniature collection of prose “Spazieren in Berlin” is analysed with a special focus on three chapters.