Dzīvesveida un veselības stāvokļa salīdzinājums Latvijas 2. tipa cukura diabēta pacientiem

Abstract

Pamatinformācija Otrā tipa cukura diabēts (T2DM) ir progresējoša, hroniska slimība, kurai ir nepieciešams ilgtermiņa medicīniskā izmeklēšana, gan lai ierobežotu tās attīstību no nopietnām sekām un, lai tās novērstu, kas tās parādās. Mērķi Pētījuma galvenais mērķis ir noteikt T2DM riska faktoru izplatību starp diabēta tipiem un novērtēt atšķirību slimības ilguma un gadu sadalē otrā tipa cukura diabēta pacientu lokā, kā arī pašreizējo situāciju, veselības aprūpē, Latvijā.

Pētījuma metodes 100T2DM pacienti tika izvēlēti no endokrinoloģijas un citām nodaļām no Paula Stradiņa klīniskās slimnīca Rīgā. Pacienti tika intervēti individuāli, un esošā informācija tika apkopota izmantojot anketu, kas tika pārbaudīta ar Valda Pīrāga palīdzību, balstoties uz vidukļa apkārtmēra izmēriem un katra pacienta ķermeņa masas rādītājiem.

Secinājumi Apskatot riska faktoru iespējamību starp hospitalizētiem T2DM slimniekiem, bija acīmredzams, ka lielākā daļa saslimušo pacientu bija vecāki par 50. gadiem ar attīstošu BMI ietekmi dzimumu variācijās, kas bija arī faktors vidukļa apkārtmēra palielināšanai. Nefropātijas un retinopātijas ar arteriālo hipertensiju novērtējums atklāja pārsvaru hospitalizētiem T2DM, kas liecināja par zemāku līmeni fiziskām aktivitātēm. Ārstēšanas metodes nedaudz atšķīrās starp dzimumu diabēta pacientiem; tomēr iekšķīgo tablešu terapijas bija dominējoša iespēja abiem dzimumiem, kura skaitā bija lielākā daļa sieviešu dzimuma pacientes, kas saņēma iekšķīgās tablešu terapijas un mazāku skaitu kombinēto terapiju salīdzinājumā ar vīriešu kārtas pacientiem.

Pacientiem, kuriem bija ilgāka atveseļošanās ar T2DM bija novērojama biežāka cukura diabēta komplikācijas, kā arī citi riska faktori un ģenētisko jūtību , kas saistīti ar ģimenes gēniem, kurā tai bija svarīga loma. Vīriešu dzimuma pacientiem bija nedaudz labāks kontrolēts glikozes līmenis ar mazāk iespējamām komplikāciju salīdzinājumiem ar sievietēm, jo vīriešu pacienti saņēma vairākas kombinētās terapijas iespēju, kas liecina, ka kombinētā terapija labāk pārvalda pār slimību un tam piemīt vairāk labvēlīgu īpašību .Daudziem pacientiem nebija zināma nozīme glikozes līmeņa kontrolēšanā ar medikamentiem un uztura izmaiņām, kas arī bija iemesls lielākām diabēta komplikācijas, piemēram, nefropātiju un retinopātiju. Svara samazināšana un citi profilakses pasākumi, lai samazinātu risku, ir svarīgi soļi, kā arī pētījumā tika apsriests, ka BMI un vidukļa izmērs ietekmē lielāko daļu hospitalizēto T2DM pacientu.

Background: Type 2 diabetes mellitus (T2DM) is a chronic progressive disease that requires long-term medical attention both to limit the development of its devastating complications, and to manage them when they occur. Aims: The main purpose is to determine the prevalence of risk factors of T2DM among known diabetic and assess the difference in the duration of disease and age distribution among type 2 diabetes mellitus patients and the link to the current health status of patients in Latvia. Further the elaboration of recommendations considering the treatment and prevention of T2DM in order to optimise the health status of T2DM patients in Latvia. Materials and methods: 100 T2DM patients were selected from the endocrinology and other departments from Pauls Stradins Clinical University Hospital in Riga. Patients were interviewed on individual basis and data was collected using a structured questionnaire reviewed by the professor Valdis Pīrāgs followed by the measurement of waist circumference and body mass index of each individual patient. Results: Age distribution of hospitalised T2DM patient’s highest number is found in the 61-70 years age group (27%) ((n=27), however when looking at genders among the hospitalized patients, female patients were more affected at > 61 years (34%) (n=34) when compared to the younger male patients in the 51-60 years age group (13%) (n=13) (P=0.0042). Family history plays an important risk factor in both genders (36%) (n=36) with slightly higher in blood relatives where patients tend to have a higher risk. Males have (17 %) (n=17) and females have (19%) (n=19) prevalence (P=0.433). Physical inactivity risk factor, showed that (53%) of patients (n=53) were not carrying any regular physical activities, and a higher number of female patients (31%) (n=31) were physically inactive in comparison to male patients (22%) (n=22) (P<0.05) A higher percentage (44%) (n=44) in females with increased body mass index in comparisons with the male patients (32%) (n=34) and total of (76%) of all patients in both genders, which signify the importance of BMI as a risk factor (P=0.002). Female group had higher dominance (47%) (.n=47) regarding the percentage of waist increase in comparisons with males (34%) (n=34) and a total of 81% (n=81) patients who were affected by the waist size increase (p<0.05). Older than 51 years patients had a higher number of female patients (46%) (n=46) were affected in comparisons with male patients (30%) (n=30), what is more interesting is, the older than 51 years age patients (76%) (n=76) had a higher number of increased BMI (76%) (n=76) (p=0.001) and (53%) (n=53) (p=0.053) the physically inactive patients. High predominance of arterial hypertension in both genders with total of (76%) (n=76) in comparisons to the diabetic complication which was mainly retinopathy and nephropathy, where female patients had (32%) (n=32) and male patients (27%) (n=27) (P=0.0179).

The highest number of T2DM patients was in the category 61-70 years (n=27) where, oral tablets was the dominant choice of treatment (n=14) followed by “insulin only”, however it also evident that in other age groups, the dominant choice of treatment was oral tablets with differences according to the age group. The average duration of T2DM patients compared to age groups, were Patients over 70 years having the longer average duration 11.8 years in comparisons to other age groups.