Ekonomisko rīku izmantošana ārpolitikā: Ķīnas un Taivānas attiecību gadījums

Abstract

1949. gads Ķīnas vēsturē ir iezīmējies ar diviem lieliem un nozīmīgiem notikumiem. Pirmkārt, beidzoties pilsoniskam karam, tika nodibināta ĶTR ar ĶKP priekšgalā. Otrkārt, zaudētāj partija- GMD, ieņēma Taivānas salu un pasludināja sevi par vienīgo leģitīmo Ķīnas pārvaldnieku. Kopš šiem notikumiem ir pagājuši jau vairāk nekā 60 gadi, starptautiskā sistēma ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas, tomēr neskatoties uz visu abu Ķīnu jautājums joprojām ir aktuāls. Jo vairāk to aktualitāti palielina fakts, ka pēdējo divu gadu laika, abu Ķīnu attiecībās ir notikušas lielas izmaiņas, tika parakstīts pirmais oficiālais sadarbības līgums, tika atjaunota satiksme un tirdzniecība Tik krasas pārmaiņas attiecībās rosina vairākus jautājumus: 1) Kāpēc ĶR, kura vairāk nekā 60 gadus realizēja savas ekonomikas protekcionisma politiku no kontinentālas ĶTR, 2 gadu laikā tik būtiski ir izmainījusi savas politikas kursu? 2) Ar kādiem rīkiem Ķīna ir panākusi tik nozīmīgas un ātras izmaiņas? Lai atbildētu uz jautājumiem tiek izvirzīti sekojošie darba mērķi : 1) Izpētīt negatīvo sankciju un ekonomiskā atbalsta jēdzienus; 2) izpētīt Ķīnas un Taivānas attiecību vēsturi; 3) Izpētīt kādus instrumentus izmantoja Ķīna, lai panāktu attiecību uzlabošanās ar Taivānu; 4) skaitliski salīdzināt pozitīvo un negatīvo instrumentu pielietojumu attiecībā uz Taivānu. Izstrādājot šo bakalaura darbu autors balstījās uz pētniecisko hipotēzi – attiecībā pret Taivānu, Ķīna dod priekšroku ekonomikas atbalsta instrumentu izmantošanai, nevis ekonomiskām sankcijām. Darbā tika aplūkotas Ķīnas un Taivānas attiecības laika posmā no1979.gada līdz 2011.gadam. Veicot gadījumu analīzi un salīdzinājumus tika noteikts, ka 30 gadu laikā Ķīna tikai 13 reizes ir pielietojusi ekonomiskus instrumentus, no kuriem 9 reizes var saukties par pozitīvām sankcijām, jeb ekonomisko atbalstu, un tikai 4 reizes tika īstenotas negatīvas sankcijas. Īstenotā analīze apstiprina, ka izvirzītā hipotēze ir pierādījusies. Ķīna divreiz biežāk izmanto tieši pozitīvās, nevis negatīvās sankcijas. Tādai izvēlei ir vairāki skaidrojumi. Tā var apgalvot, ka negatīvo sankciju uzlikšanas izmaksas Ķīnai ir pārāk augstas. It īpaši tuvojoties prezidentālām vēlēšanām Taivānā, negatīvo sankciju īstenošana dotu lielu priekšroku DPP, kas aktīvi atbalsta neatkarības pozīcijas. Ka arī, tai var būt grūtības ar šo darbību pamatojumu un leģitimitāti. Tomēr, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu kāpēc Ķīna īsteno šādu politiku un dod priekšroku tieši pozitīvām sankcijām būtu jāizpēta arī agrāka valstu mijiedarbības vēsture - laika posms līdz 1979. gadam.

Year 1949 in Chinese history was marked by three big and very important events. First of all, it brought an end to a major fighting in Chinese Civil war with the Communist Party of China (CCP) as winners and sole governors of the mainland. Secondly, it was the year of the official proclamation of the establishment of the People's Republic of China (PRC). Lastly, in 1949, Kuomintang (KMT), main CCP rivalry retreated to Taiwan (ROC) and continued to claim sovereignty not only over the island, but over all China. More than 60 years had gone by since the beginning of the conflict. International system has changed a lot since then, but the question of two “Chinas” still remains a live issue. Especially now, after the signing of the Economic Cooperation Framework Agreement (ECFA), which is the first document signed by both “Chinas” after 1949. Such a colorful change in the interrelations brings up several questions: 1) Why ROC, which was always very protective about her economy, chose to sign an agreement and change her policy towards PRC? 2) What instruments did PRC use to make the change happen? To answer those questions 4 main research goals were set: 1) to define negative and positive (also known as economic engagement) sanctions; 2) to research PRC-ROC interrelations’ history; 3) to research what kind of economic instruments did PRC use on ROC, to make their interrelations better; 4) numerically compare how many times negative and positive sanction were implemented. The following hypothesis was set – “PRC prefers to use economic engagement instruments towards Taiwan, not economic sanctions”. To prove or dismiss this hypothesis PRC and ROC economic relations from 1979-2011 were analyzed. Research findings show that PRC had used its economic statecraft (towards Taiwan) only 13 times during the last 30 years. 9 times it has used economic engagement instruments (positive sanctions) and only 4 times negative sanctions. Analysis clearly shows that the set hypothesis is proven. PRC uses positive sanctions twice as much as negative ones. Why it chooses positive instruments over negative ones can be explained from the various points of view. First of all negative sanctions are too expensive, especially now, with the upcoming presidential elections in Taiwan. Implementing negative sanctions can give a great advantage to the Democratic Progressive Party (DPP) which actively lobbies for ROC official independency from China. Although, to fully understand why when dealing with Taiwan preference is given to positive sanctions, one has to analyze earlier history of PRC-ROC economic relations, further research needed.