Akadēmiska prokrastinācija LU SZF 2. kursa studentu grupā

Abstract

Šajā bakalaura darbā tiek aplūkota akadēmiska prokrastinācija, kas saistīta ar studenta uzvedību novilcināt vai atlikt uz vēlāku laiku dažādas akadēmiskas aktivitātes un uzdevumus. Darba mērķis ir noskaidrot akadēmiskās prokrastinācijas izpausmes LU SZF 2. kursa studentu grupā, un kā tās saistītas ar studentu sasniegumiem, sasniegumu mērķu orientāciju un laika plānošanu kā metakognitīvās regulēšanas stratēgiju. Pētījumā tika apstiprināta hipotēze, ka studenti, kuri retāk novilcina vai atliek uz vēlaku laiku akadēmiskus uzdevumus, iegūst augstākus vērtējumus jeb atzīmes. Pētījums sniedz labu ieskatu galvenās akadēmiskās prokrastinācijas tendencēs studentu grupā un paver jaunu pētījumu lauku socioloģijas zinātnei. Pētījumā tika pielietota kvantitatīva datu vākšanas metode – anketēšana. Atslēgvārdi: akadēmiska prokrastinācija; pašregulētā mācīšanās; sasniegumu mērķu orientācija; metakognitīvās regulācijas stratēģija; sasniegumi studijās; aptauja;studenti;

Academic procrastination, which is related to students` behaviour of postponing or delaying different academic activities and tasks, is discussed in this bachelor thesis. The aim is to ascertain the expressions of academic procrastination among second grade students of the Faculty of Social Science of the University of Latvia, and how it is related to students` learning achievement, achievement goal orientation and time-management as a metacognitive regulation strategy. The hypothesis that, students who postpone or delay their academic tasks more rarely, receive higher grades, was approved. The investigation shows the main tendencies of academic procrastination among students and discovers a new research field for sociology. Quantitative method – questionairre – was used for data gathering.

Keywords: students; academic procrastination; self-regulated learning; goal achievement theory; metacognitive regulation strategy; study achievement; questionairre;