Baltijas valstu sadarbības ilgtspēja starptautiskās drošības vidē
Author
Paškovska, Jekaterina
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Ozoliņa, Žaneta
Date
2014Metadata
Show full item recordAbstract
Maģistra darba tēma ir Baltijas valstu sadarbības ilgtspēja starptautiskās drošības vidē. Baltijas valstis kā pētījuma objekts aktuālas ar to, ka atrodas ģeopolitiski nozīmīgā reģionā, kā arī uz doto brīdi ir divu lielu starptautisko bloku dalībnieces, proti, ES un NATO, kas, savukārt, nozīmē arī papildus pienākumu, kļūstot par šo organizāciju ārējo robežu. Turklāt ņemot vērā pēdējā laika tendences var novērot asimetrisko draudu aktualitāti, nozīmīga ir NATO un Baltijas valstu savstarpējā saikne un kādā veidā šīs valstis cīnās ar drošības izaicinājumiem. Tādējādi darbā tiek izvirzīts sekojošs mērķis - noskaidrot kāda ir potenciālā Baltijas valstu sadarbības ilgtspēja starptautiskajā drošības vidē.
Pirmajā darba daļā tiek aprakstīta neoreālisma teorija, kuras galvenā ideja tika balstīta uz valstu sadarbību starptautiskās vides ietvaros. Tiek minēti vairāki autori, kas identificē valstis kā aktorus, kuri ir atkarīgi no spiediena, kas rodas starptautiskajā vidē. Respektīvi šī teorija intensīvi mijiedarbojas ar empīrisko daļu, palīdzot tajā pašā laikā identificējot galvenos faktorus Baltijas valstu savstarpējā sadarbībā un to, kādā veidā tā tiek ietekmēta.
Otrajā darba daļā ietverta Baltijas valstu sadarbība no to neatkarības atgūšanas līdz pat iestāšanās tādās starptautiskajās organizācijās kā NATO un ES. Tika izanalizēti vairāki dokumenti, kas raksturoja Baltijas valstu stratēģijas saistībā ar to tālāko integrāciju. Norādīts kādas aktivitātes bija nepieciešams izvērst, lai kļūtu par pilnvērtīgu šo organizāciju biedru. Papildus tam tika identificētas vairākas sadarbības zonas, kuras tika uzskatītas par vienām no svarīgākajām. Tika izklāstīta ideja, ka sākotnējā sadarbība norisinājās aizsardzības jomā, kā arī vēlāk tika atspoguļotas vairākas tēmas, tādas kā ekonomiskā un politiskā.
Trešā darba daļa sevī ietvēra situācijas raksturojumu, kas norisinājās pēc 2004.g., kas tika uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem atskaites punktiem, kad šo valstu sadarbība strauji norima salīdzinot ar sākotnējo periodu. Tika izskatīti vairāki faktori, kuri noteica iemeslus, kādēļ šī sadarbība aprima. Papildus tam tika minētas vairākas potenciālās sadarbības sfēras papildus iepriekšējām klāt nāca enerģētikas politika un politiskā situāciju Gruzijā un Ukrainā. Pateicoties politisko situāciju aprakstam citas valstīs, var uzlūkot Baltijas valstu savstarpējas sadarbības aktivitātes palielināšanos, kas tādā veidā arī pierāda starptautiskā spiediena nozīmīgumu uz sadarbības kapacitāti. Papildus visam iepriekšminētajam, tika caurskatīti Baltijas Asamblejas sesiju laikā pieņemtie dokumenti, kā arī balstoties uz tiem tika atspoguļota tendence grafiski. Šajos grafikos tika parādīta sadarbības aktivitāte no saistošo dokumentu puses, tādā veida vieglāk salīdzināt sadarbības intensitāti.
Darba noslēgumā tika izvērsta analīze, kas tika balstīta uz abu posmu savstarpējo salīdzināšanu un sadarbības tendences noteikšanu. Theme of Master paper is Baltic States sustainability of cooperation in the international security environment. The Baltic States are actual as a research object because they are situated in geo-politically important region, also at the moment they are participants of two international blocks, namely – EU and NATO. It means also additional responsibility when becoming outside border of these organizations. Also taking into account latest tendencies we can observe topicality of asymmetric threat. Mutual link of NATO and the Baltic states is very important, also the way these countries struggle with challenges to safety. Thus there is aim nominated in the work - find out what is the potential sustainability of Baltic cooperation in the international security environment.
In the first chapter of the work describes theory of neo-realism, whose main idea is based on the cooperation in the framework of the international environment. There are mention a number of authors who identify states as actors, which are dependent on the pressure what comes from international environment. In other worlds, this theory extensively interacts with empirical part, in the same time trying to identify key factors in the Baltic States cooperation and the way which it is affected.
In chapter two, are described Baltic co-operation from the restoration of the independence until joining international organizations such as NATO and EU. Where analysed a number of documents that characterized the Baltic strategies of their further integration. Indicated what activities needed to expand to become a full member of this organization. In addition, it identified a number areas of cooperation, which was considered to be one of the most important. The idea was presented, that original co-operation is happening in the field of defense, and was later described a number different topics, such as economic and political field.
The chapter three included the description of the situation, what occurred after 2004, which was considered one of the most important milestones of their cooperation subsided rapidly compared to the initial period. There were several factors that determined reasons why cooperation level rapidly changed. In addition, it identified a number of potential cooperation areas in additional to the previous one came energy policy and the political situation in the Georgia and the Ukraine. Due to the description of the political situation of other countries, can be seen Baltic States mutual cooperation increasing of activity, which show also the importance of international pressure on the co-operation capacity. In addition all above, was screened adopted documents during the session of the Baltic Assembly, as well on their basis the trend in this case was reflected graphically. In these graphs were shown activity of cooperation, what come from the document part, in that way is easier to compare intensity of cooperation.