Briļļu un kontaktlēcu ietekme uz acī „noklīdušo” gaismu

Abstract

Maģistra darbs uzrakstīts latviešu valodā uz 66 lappusēm. Tas satur 41 attēlu, 2 pielikumus, 36 literatūras avotu atsauksmes. Atslēgas vārdi: acī noklīdusī gaisma, gaismas izkliede, redzes funkcijas traucējoša žilbšana, antirefleksais pārklājums. Darba mērķis: Novērtēt dažādu optisko korekcijas līdzekļu (briļļu lēcas ar un bez antirefleksā pārklājuma, tonētās briļļu lēcas, kontaktlēcas) piemērotību auto vadīšanai dažādos apgaismojuma apstākļos. Subjekti: Pētījumā piedalījās 35, pēc viņu teiktā, veseli subjekti vecumā no 19 līdz 29 gadiem. Metode: „Noklīdušās” gaismas daudzums tika noteikts pēc tiešās kompensācijas metodes principa (Bergs, 1986.).

Rezultāti: Ar t-Testu veikta analīze parādīja, ka caurspīdīga lēca ar AR palielina “noklīdušās” gaismas daudzumu (p<0.001). Lēca bez AR klājuma ņoklīdušās”gaismu daudzumu palielina vēl vairāk (p= 0.002). Visos mērījumos dzeltena lēca ar AR palielināja noklīdušās”gaismas daudzumu acī vairāk kā caurspīdīga lēca (p=0.001). Neraugoties uz to, ka dzeltena lēca palielināja “noklīdušās”gaismas daudzumu acī, palielinājums bija mazāks lietojot AR klājumu (p<0.05). Palielinoties lēcas tonējumu pakāpei, lineāri pieaug „noklīdušās” gaismas daudzums acī. „Mīkstās” kontaktlēcas palielina noklīdušās gaismas daudzumu acī.

Secinājumi: Izveidotais baltās gaismas stimuls ir izmantojams „noklīdušās” gaismas izkliedes mērīšanai, mērījuma dati ir ar augstu atkārtojamību (R2>0,93). Briļļu lēcas gan ar, gan bez antirefleksā pārklājuma (AR) būtiski palielina acī „noklīdušās” gaismas līmeni, salīdzinot ar mērījumiem, veiktiem bez briļļu lēcām. Arī kontaktlēcas palielina acī „noklīdušās” gaismas līmeni, bet pieaugums ir mazāks nekā briļļu lēcu gadījumā. Atstarotās gaismas daudzums no briļļu lēcas virsmām, pieaugot lēcas tonējuma pakāpei, samazinās. Tomēr, izvērtējot caurizgājušās gaismas attiecību pret atstarotās gaismas daudzumu, var secināt, ka, pieaugot lēcas tonējuma pakāpei, atstarotās gaismas īpatsvars pieaug. Acī „noklīdušās” gaismas daudzums pieaug lineāri briļļu lēcas tonējuma pakāpei. Acī „noklīdušās” gaismas pieaugumu tonētās lēcās ir saistāms gan ar krāsvielas daļiņu radīto izkliedi, gan ar gaismas atstarošanos no lēcas virsmām.

This master thesis is written in Latvian, on 67 pages. It contains 40 figures, 2 appendixes, and references to 36 bibliographical sources.

Keywords: straylight, light scatter, disability glare, antireflective coating. Purpose: Subjects: Data were collected from 35 healthy (according to the given information) subjects aged 20 to 29. Method: Straylight characterizing parameter s was determined by direct compensation method principle. Results: The results show that any lens in front of the eye increases straylight. The t-Test used for the data analysis has shown transparent lenses with AR coating increased straylight (p<0.001) as compared with measurement results for absence of a lens in front of the eye. Lenses without AR coating increase the straylight even more (p= 0.002). For all subjects the straylight was stronger in the measurement with yellow lenses than in those with transparent lenses (p=0.001) or without a lens in front of the eye (p=0.0015). Yellow lenses increase the light scatter in the eye, but this is less expressed for lenses with AR coating. For all subjects the straylight was stronger in the measurement with contact lenses than without a lens in front of the eye (p<0.05).

Conclusion: Optic lenses of all types increase the light scatter in the eye, but this is less expressed at the use of anti-reflective coating. The yellow filters do not decrease the light scatter in the eye. Contact lenses increase the light scatter in the eye, but less then optic lenses. Light scatter in the eye increases lineary with the level of tinted spectacle lenses.