Mikroelementu sorbenti uz kūdras bāzes

Abstract

Maģistra darba ietvaros ir pētītas kūdras un tās modificēšanas produktu izmantošanas iespējas hroma, vara un arsēna jonu saistīšanai ūdens vidē, kā arī kūdras sorbcijas spējas izmantojot kūdras maisiņu metodi. Darba izstrādes gaitā veiktā literatūras analīze un iegūtie rezultāti parāda, ka kūdra var tikt izmantota kā efektīvs biosorbents vara (II), hroma (III) un arsēna (V) biosorbcijai ūdens vidē. Rezultāti parāda, ka kūdras no dažādiem purviem uzrāda atšķirīgu sorbcijas spēju. Sorbcijas spēju ietekmē arī elementa koncentrācija šķīdumā, pH un saskares laiks starp šķīdumu un kūdru. Veiktais kūdras maisiņu un sūnu maisiņu metodes salīdzinājums parāda, ka kūdra ķīmiskos elementus no atmosfēras akumulē sliktāk kā sūnas. Katrā no eksponēšanas vietām tika eksponēti vairāki maisiņi, tādēļ rezultāti tika izvērtēti aprēķinot izkliedes rādītājus – standartnovirzi un variācijas koeficientu. Atslēgvārdi: Kūdra, smagie metāli, biosorbcija, biomonitorings, sūnu maisiņi.

In this paper the possibilities to use peat and its modification products for chromium, copper and arsenic sorption in aqueous media, as well as peat sorption possibilities using peat bag method has been studied. The literature review and the results show that peat can be used as an effective biosorbent for copper, chromium or arsenic sorption in aqueous media. Results show that peat from different bogs show different sorption capacity. The sorption efficiencies were found to be pH, contact time and initial metal concentration dependent. The comparison between peat bag method and moss bag method shows, that element accumulation in the peat is less effective than in the moss. In every place of interest several bags have been used, so the results were analyzed using statistical measures – standard deviation and coefficient of variation. Key words: Peat, heavy metals, biosorption, biomonitoring, moss bags.