H.Pylori infekcijas un atrofiska gastrīta izplatība Latvijā

Abstract

H.pylori infekcija un atrofisks gastrīts ir saistīts ar paaugstinātu kuņģa vēža risku. Pētījuma mērķis bija seroloģiski noteikt H.pylori un atrofiska gastrīta izplatību Latvijā. Metodes. Darbs bija veikts kā viena sadaļa no Latvijas iedzīvotāju šķērsgriezuma pētījuma. Plazmas paraugā tika noteiktas H.pylori IgG antivielas (Mikrogen Diagnostik, Vācija, ar robežvērtību 24 U/ml) un pepsinogēna I, pepsinogēna II līmenis (Eiken Chemical Co., Japāna, ar robežvērtībām PgI ≤ 70 ng/ml un attiecība PgI/PgII ≤ 3, kas parāda kopējo kuņģa atrofiju un PgI ≤ 30 ng/ml un attiecība PgI/PgII ≤ 2, kas parāda smagu kuņģa atrofiju). Rezultāti. Pētījuma ietvaros tika savākti 3564 asins seruma paraugi (1218 vīrieši un 2346 sievietes, vidējā vecumā 54 gadi). H.pylori pozitīvi bija 79,21%. H.pylori izplatība pieaug līdz ar vecumu, ko parāda lineārās regresijas analīze (p<0.001). Apskatot H.pylori izplatību pa dažādiem Latvijas reģioniem ticamu sakarību konstatēja tikai starp Rīgu un Latgali (p=0.0002), bet starp citām Latvijas teritorijām šādas ticamas korelācijas netika atrastas. Kopējā atrofijas izplatība sasniedza 40,52%, bet smaga atrofija 13,33%. Gan kopējai, gan smagai atrofijai tika konstatēta ticama korelācija pa vecuma grupām – palielinoties vecumam, palielinās atrofijas izplatība (p<0.001). Kopējā atrofijas izplatība bija augstāka sievietēm (41,73%) kā vīriešiem (38,18%; p=0.04), bet šāda sakarība netika novērota pie smagas atrofijas (sievietēm 13,98%, vīriešiem 12,07%; p=0.1). Statistiski ticamu korelāciju atrofijas izplatībai novēro starp Rīgu un Kurzemi (p=0.0001 kopējai atrofijai, p=0.001 smagai atrofijai), Rīgu un Zemgali (p=0.0001 un p=0.005), Rīgu un Latgali (p<0.0001 un p=0.04), savukārt, Vidzemē kopējā atrofijas izplatības korelē ar izplatību Rīgā (p=0.003), bet šo korelāciju nenovēro starp smagu atrofiju (p=0.2). Kopsavilkums. H.pylori un atrofiska gastrīta izplatība Latvijā ir augsta, un tās tieši korelē savā starpā.

H.pylori infection and atrophic gastritis are related to an increased risk of gastric cancer. The aim of this study was serologically determine the prevalence of H.pylori and atrophic gastritis. Methods. The study was a sub-analysis of a larger randomly selected cross-sectional sample of the general population in Latvia. Plasma samples were screened for H.pylori IgG (Mikrogen Diagnostik, Germany; cut-off value 24 U/mL ) and pepsinogens I and pepsinogens II (Eiken Chemical Co., Japan; cut-off PgI/PgII ≤ 3 and PgI≤ 70 ng/mL for atrophy of any grade, and PgI/PgII ≤ 2 and PgI≤ 30 ng/mL for advanced atrophy). Results. Altogether, 3564 serum samples were available for the study (2346 women, 1218 men; median age 54). 79.21% were H.pylori positive. H.pylori prevalence increased with the age, logistic regression analysis yieldinga significant association (p<0.001). Looking at the prevalence of H.pylori in the different territories of Latvia, statistical difference was found between Riga and Latgale (p=0.0002), no statistical difference was found between Riga and the other territories. Atrophy of any grade was identified in 40.52%, but advanced atrophy in 13.33%. A substantial difference in the prevalence of atrophy of any grade and advanced atrophy was found with increased age. The prevalence of atrophy of any grade was higher in women (41.73%) than men (38.18%; p=0.04); this difference was lost for advanced atrophy (women 13.98%, men 12.07%; p=0.1). The prevalence of atrophy in Riga differed from that in Kurzeme (p=0.0001 for atrophy of any grade, p=0.001 for advanced atrophy), Zemgale (p=0.0001 and p=0.005, respectively), Latgale (p<0.0001 and p=0.04, respectively); but for Vidzeme the difference was present for overall (p=0.003), but not advanced (p=0.2) atrophy. Conclusion. The prevalence of H.pylori infection and atrophic gastritis is high in Latvia and there is a direct correlation between each other.