Zvirbuļveidīgo putnu rudens migrācijas fenoloģijas izmaiņas Latvijā no 1984. līdz 2010. gadam

Abstract

Šis ir pirmais pētījums Latvijā par zvirbuļveidīgo putnu rudens migrācijas laika izmaiņām. Pētījumā izmantoti dati no divām ilglaicīgām putnu ķeršanas vietām – Lejasciema (1989–2010) un Papes (1984–2010). Pētījuma rezultāti parāda, ka zvirbuļveidīgo putnu migrācijas izmaiņas ne vienmēr var saistīt ar klimata izmaiņām. Migrācijas tendences no Lejasciema visdrīzāk ir skaidrojamas ar lokālām izmaiņām biotopos. Dati no Papes ornitoloģisko pētījumu centra nav saistāmi ar lokālām migrācijas tendencēm, tādēļ tos var izskaidrot ar klimata izmaiņām. Visām četrām īsās distances gājputnu sugām (sarkanrīklītei, melnajam meža strazdam, zeltgalvītim un lielajai zīlītei) vērojams, ka migrācijas mediānais datums kļūst agrāks vidēji par 3–9 dienām. Tendence migrēt agrāk ir izteiktāka obligātajiem daļējiem migrantiem nekā fakultatīvajiem daļējiem migrantiem.

Data from two long-term trapping sites Pape (1984–2010) and Lejasciems (1989–2010) is used for this study. This is the first study about changes of passerine bird autumn migration date in Latvia. Tendencies of autumn migration delaying in Lejasciems has probably releated with local changes in forest biotops, not with climate changes. Only data from Pape can be used to describe migration phenology as response to changing climate. To all studied short distance migrant species (robin, blackbird, goldcrest and great tit) have tendency to migrate earlier about 3–9 days. To robin and blackbird, as obligate partial migrants, these tendencies are more significant than both facultative partial migrant species – goldcrest and great tit.