Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma tiesiskie aspekti un nākotne

Abstract

Šī maģistra darba nosaukums ir Eiropas Savienības Konstitucionālā līguma tiesiskie aspekti un nākotne. Maģistra darbs ir strukturēts piecās daļās. Pirmajā daļā tiek analizēts Līguma par Konstitūciju Eiropai saturs un būtība, kā arī atsevišķi izdalīti būtiskākie jaunievedumi Eiropas Savienības tiesībās. Šajā nodaļā tiek analizēti jaunievedumi Eiropas Savienības institucionālajā un tiesību aktu sistēmā. Darba otrajā daļā autors pēta Eiropas Savienības dalībvalstu konstitūciju mijiedarbību ar Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Detalizētāk tiek analizētas Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas un Čehijas Republikas konstitūcijas Līguma par Konstitūciju Eiropai kontekstā. Plašāka analīze šajā nodaļā tiek veikta par Latvijas Republikas Satversmes normu mijiedarbību ar Līgumā par Konstitūciju Eiropai iekļautajām tiesību normām. Darba trešajā daļā autors cenšas noskaidrot vai Līgums par Konstitūciju Eiropai satur federācijas elementus. Šajā nodaļā tiek salīdzināta federālas valsts definīcija ar Līgumā par Konstitūciju Eiropai iekļautajām tiesību normām un izdarīti secinājumi cik lielā mērā Līgums par Konstitūciju Eiropai tuvina Eiropas Savienību federālajam modelim Darba ceturtajā nodaļā autors izklāsta Līguma par Konstitūciju Eiropai noraidīšanas iemeslus Francijā un Nīderlandē. Atsevišķi šajā nodaļā tiek izdalīti četri galvenie noraidīšanas iemesli, proti – neapmierinātība ar iekšpolitisko situāciju, vispārēja vilšanās Eiropas Savienības darbībā, nepietiekams sociālo jautājumu risinājums Līgumā par Konstitūciju Eiropai, bailes no suverenitātes zaudēšanas. Bez jau minētajiem tiek apskatīti arī citi noraidīšanas iemesli. Nodaļas beigās tiek pētīta minēto argumentu pamatotība. Darba piektajā un noslēdzošajā nodaļā autors piedāvā Līguma par Konstitūciju Eiropai turpmākās attīstības iespējamos risinājumus. Atsevišķi tiek izdalīti seši iespējamie risinājumi – ratifikācijas procesa turpināšana, atteikšanās no līguma, līguma sadalīšana pa daļām, sarunu sākšana no jauna un jauna līguma teksta veidošana, atsevišķu līguma daļu ratifikācija, līguma pieņemšana saīsinātā variantā. Tāpat šajā nodaļā tiek pētīta dalībvalstu nostāja jautājumā par Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni. Kopumā šis darbs piedāvā galveno Līgumā par Konstitūciju Eiropai iekļauto tiesisko aspektu analīzi, problēmjautājumu konstatāciju un iespējamos problēmu risinājumus, kā arī Līguma par Konstitūciju Eiropai iespējamos nākotnes risinājumu modeļus Darba rezultāti tiek sasniegti analizējot Līgumu par Konstitūciju Eiropai no juridiskā un no politiskā viedokļa, kas kā pierādās darba gaitā ir cieši saistīti.

The issue of the work is Legal aspects and future of the Treaty establishing a Constitution for Europe. This work is divided in five chapters. In the firs chapter there is analyzed the content and essence of the Treaty establishing a Constitution for Europe. There is also pointed out the main innovations in Europe’s legal system related with the treaty. There is being analyzed innovations in Europe’s legal and institutional systems. In the second chapter of the work the author is analyzing the correlation between the Treaty establishing the Constitution for Europe and constitutions of the member states. In details there are observed the constitutions of The Republic of Estonia, the Republic of Lithuania, Malteese and the Czech Republic. More detailed analyze there is being done about the correlation between Satversme of the Republic of Latvia and the Treaty establishing a Constitution for Europe. In the third chapter of the work the author is trying to find out weather there are elements of federal state in the Treaty establishing a Constitution for Europe. In this chapter there is made a comparison between the definition of the federal state and legal aspects of the Treaty establishing a Constitution for Europe. Conclusions are made weather the Treaty establishing a constitution for Europe is a step towards a model of a federal state. In the fourth chapter the author distinguishes the reasons of rejection of the Treaty establishing a constitution for Europe in France and the Netherlands. There are distinguished four main reasons – the dissatisfaction with domestic politics, the overall disappointment in the European Union, insufficient development of the social aspects in the treaty, the fear of loosing sovereignty. There are also mentioned other reasons of rejection of the treaty. There is also analyzed the validity of mentioned above arguments. In the fifth and final chapter the author offers the possible solutions for the future development of the Treaty establishing a constitution for Europe. There are distinguished six possible solutions – the continuance of the ratification process, the refusal from the treaty, dividing the treaty into parts, starting the discussion from the beginning and the development of absolutely new treaty, ratification of separate parts of the treaty, the adoption of the treaty in shortened version. There is also being analyzed the opinion of the member states about the future of the Treaty establishing a constitution for Europe. In overall the work provides with the analysis of the main legal aspects of the treaty, the analysis of problem questions and possible solutions of the problem questions as well as the future development models of the Treaty establishing a Constitution for Europe. The goals of the work are being achieved while analyzing the legal and political aspects of the Treaty establishing a Constitution for Europe, which as it is proved are well connected.