Tulku un tulkotāju nodrošinājums Eiropas Savienības institūcijās: Latvijas situācijas izpēte

Abstract

Eiropas Savienības izvēlētā daudzvalodības politika, ar katru nākamo paplašināšanos kļūst arvien grūtāk īstenojama. Līdz ar straujo oficiālo valodu skaita pieaugumu 2004.gadā, attiecīgi palielinājās arī nepieciešamība pēc papildus tulku un tulkotāju iesaistīšanas, lai nodrošinātu ES institūciju pilnvērtīgu darbību visās valodās. Šī nepieciešamība ir radījusi problēmas daudzām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jo tajās nav sagatavots pietiekams skaits ES stingrajām prasībām atbilstošu speciālistu. Darbā tiek apskatīta multilingvisma teorija, uz ko balstīta ES valodu politika, valodu politika multilingvālās valstīs un starptautiskajās organizācijās, kā arī tulkošanas procesa organizācija un jauno dalībvalstu situācija saistībā ar tulkošanas nodrošinājumu ES institūcijās. Darbā tiek pētīti galvenie faktori, kas nosaka Latvijas situāciju attiecībā uz tulku un tulkotāju nodrošinājumu ES institūcijās. Apkopojot augstāko mācību iestāžu datus, tiek apzināts iespējamais tulku/tulkotāju skaits Latvijā. Balstoties uz kvalitatīvajām intervijām, tiek izanalizēta tulku/tulkotāju motivācija, kādēļ tie piesakās vai nepiesakās darbam ES institūcijās. Darbā ir arī izvērtētas Latvijas augstāko mācību iestāžu piedāvātās tulkošanas programmas, izanalizējot Latvijā iegūtās tulka/tulkotāja kvalifikācijas atbilstību ES prasībām. Balstoties uz šo analīzi, tiek identificētas galvenās Latvijas problēmas (ES jautājumu nepārzināšana, divu ES oficiālo valodu nezināšana, nepietiekama motivācija, lai sagatavotos EPSO pārbaudēm u.c.), kā arī sniegti priekšlikumi situācijas uzlabošanai nākotnē.

The European Union’s multilingualism policy is becoming more and more difficult to pursue following every EU enlargement. The radical increase in the number of official EU languages in 2004 created a necessity to involve additional translators and interpreters in order to ensure a full-fledged operation of the EU institutions in all the languages. This necessity has caused problems for many member state, including Latvia, which have not prepared an adequate amount of specialists which correspond to the severe EU requirements. The author of the paper reviews theory on multilingualism, language policy in multilingual countries and in international organisations, as well as the organisation of translation and interpreting process and the situation of the new member states regarding the provision of translation and interpreting in the EU institutions. The paper studies the main factors which determine Latvia’s situation regarding the provision of translators and interpreters for the EU institutions. The author calculates the possible amount of translators/interpreters in Latvia by summarising the data of higher educational establishments. Qualitative interviews have been used as the basis when analysing the motivation of translators and interpreters to apply or not to apply for job in the EU institutions. The paper also evaluates the translation programmes offered by the higher educational establishments of Latvia analysing the conformity of translator’s and interpreter’s qualifications obtained in Latvia to the EU requirements. Basing on this analyses the author identifies the main problems regarding Latvia’s current situation (lack of knowledge of issues connected with the operation of EU, lack of an adequate knowledge of the second EU official language, insufficient motivation to prepare for the EPSO examinations, and others), as well as suggests some possible solutions for the improvement of the situation in the future.