Mālu slāņkopas uzbūve, sastāvs un veidošanās Lielauces atradnē

Abstract

Bakalaura darbā ir raksturota māla slāņkopas sastāvs un uzbūve Lielauces māla karjerā, kā arī izdarīti secinājumi par mālu veidošanās apstākļiem. Šīs atradnes mālainie nogulumi, izņemot atradnes izpētes darbus, nav tikuši visai detalizēti raksturoti. Svarīgi atzīmēt, ka Lielauces atradne ir viena no šobrīd retajām kvartāra māla iegulām, kur notiek ieguve, tādēļ pētījumiem ir pieejamas neapbirušas un neapaugušas sienas. Iepriekšējos gados ir iesākti Latvijas glaciolimnisko mālu tekstūru pētījumi, un šo pētījumu autori V. Kuršs, A. Stinkule u.c. ir rekomendējuši turpināt šos darbus. Darba mērķis ir noskaidrot pleistocēna glaciolimnisko mālu slāņkopas uzbūvi, sastāvu un veidošanās apstākļus Lielauces māla atradnē. Darba uzdevumi ir - dokumentēt Lielauces māla atradnes sienas; raksturot mālu tekstūras; veikt mālu granulometrisko analīzi; izgatavot mālaino nogulumu plānslīpējumus un raksturot mālu mikrotekstūras; izdalīt mālaino nogulumu paveidus. Bakalaura darbā ir izklāstīts par tā izstrādē izmantotajām metodēm, materiāliem, un iegūtajiem rezultātiem, iepriekšējo pētījumu datiem par Lielauces māla iegulu, kā arī sniegts vispārējs pārskats par Latvijas kvartāra mālainajiem nogulumiem un to veidošanos. Darbs pamatojas uz ģeoloģiskās literatūras datiem, detalizētu ģeoloģisko griezumu dokumentāciju lauka apstākļos, mālaino nogulu granulometrisko analīzi un plānslīpējumu pētījumiem. Darba rezultātā secināts, ka, domājams, Lielauces glaciolimniskā baseina centrs atradās uz austrumiem no tagadējā māla karjera. Tagadējā karjera teritorijā dziļākam baseinam atbilst tā ZA daļa, bet tas ir bijis seklāks uz ZR. Aleirītisko kārtiņu skaits un biezums palielinās mālainās slāņkopas augšdaļas virzienā. Nogulu šķirotības pakāpe pieaug, bet to variācijas līknes kļūst simetriskākas virzienā uz mālainās slāņkopas apakšdaļu. Aleirīta un māla kārtiņu nelielais biezums (no milimetra daļām līdz dažiem centimetriem) norāda uz nogulu sedimentācijas apstākļu atšķirībām, salīdzinot ar Kalnciema un Jelgavas apkārtnes glaciolimniskajiem baseiniem, kam bieži ir raksturīga mālaino un aleirītisko nogulu kārtās ar biezumu centimetros.

SUMMARY

Bachelor’s paper discusses the geological structure and composition of clay beds in the Lielauce clay pit, as well as gives conclusions on sedimentary environment of clayey deposits. This clay deposit has been characterized before only as a mineral resource. It is important to mention that clay pit of Lielauce is on of a few Quaternary clay deposits, where extraction is going on today, therefore for research we can get non-buried walls free from overgrown plants. In previous years studies of structures of the Quaternary glaciolacustrine clays have been initiated, and the authors of these studies V. Kuršs, A. Stinkule etc. have suggested to continue this research. The goal of the bachelor’s paper is to clarify the structure, composition and sedimentary environment of the Pleistocene glaciolacustrine clay in the Lielauce deposit. The main tasks of this study: to document clay pit walls in detail; to characterize the sedimentary structures of clay; to perform grain-size analysis of clays; to describe clay in thin-sections and characterize microstructures of clay, to divide types of clayey deposits. Bachelor’s paper contains discussion on the methods and materials used, on results that are achieved, prior studies in the Lielauce deposit, as well as general information about clay deposits and their origin during the Quaternary period in Latvia. The paper is based on the data of geological literature, detailed documentation of geological sections in field, on clay grain-size analysis and thin-section study. Main conclusions are as follows: supposedly, the centre of the Lielauce clay depositional basin had been located on east from present clay pit. On the present excavation place its NE part corresponds to relatively deeper basin, but to NW it became shallower. The number of silt laminae and their thickness increase upwards. Degree of sorting of the clayey deposits increases, but their grain-size variation curves became more symmetric towards lower part of the clayey sequence. The small thickness of clay and silt laminae point to differences between their sedimentary environment, compared to the glaciolacustrine clay deposits nearby Kalnciems and Jelgava, where silty and clayey deposits are present in layers with centimetre-range thickness.