Autoritārisma ideoloģija laikrakstā "Bauskas Vēstnesis" (1934. gada 15. maijs ─ 1937. gada 15. maijs)

Abstract

Bakalaura darbā «Autoritārisma ideoloģija laikrakstā «Bauskas Vēstnesis» (1934. gada 15. maijs–1937. gada 15. maijs)» ir atsegta Bauskas apriņķa laikraksta «Bauskas Vēstnesis» darbība autoritārā režīma laikā, kad tika ierobežota preses brīvība un plašsaziņas līdzekļi kļuva par propagandas un ideoloģijas ruporu. Pētījuma izlasi veido 1934. gada 15. maija–1937. gada 15. maija numuri. Analizējot 346 publikācijas, darbā ir atspoguļota preses izdevuma loma sabiedrības mobilizēšanā vadonisma, vienotības, nacionālisma un zemniecības idejas uzturēšanā un līdzdalībā tās realizēšanā, kā arī izvērtēta provinces laikraksta līdzdarbība priekšstata veidošanā par autoritāro režīmu un tā ideoloģiju. Izvēršot propagandu pret demokrātiskajā sistēmā valstī pastāvošo kārtību, «Bauskas Vēstnesis» sludina vadonismu, tādējādi norādot, ka valsti un tautu var vadīt un organizēt tikai personība, nevis parlaments. Laikraksts uzstājīgi postulē autoritārās ideoloģijas kultivēto tautas vienības ideju, radot priekšstatu par saliedētu latviešu tautu ar kopīgiem mērķiem. Preses izdevums apliecina, ka autoritārā režīma ideologi zemniecībā saredz «15. maija Latvijas» nākotni. «Bauskas Vēstnesī» iezīmējas autoritārisma ideoloģijas svarīgākā sastāvdaļa – nacionālas valsts ideja un nacionālisms –, kas izpaužas prasībā «atjaunot nacionālo taisnīgumu» un veidot latvisku Latviju. Darbā secināts, ka laikraksta «Bauskas Vēstnesis» prioritāte, sludinot vadonisma, vienotības, nacionālisma un zemniecības idejas, bija «15. maija Latvijas» ideoloģijas propaganda. Tās mērķis – attaisnot 1934. gada 15. maija apvērsuma nenovēršamību, pamatot un postulēt nedemokrātisko politisko sistēmu un vadonības principu, audzināt latviešus nacionālisma un vienotības garā, mobilizējot tautu «jaunas Latvijas» veidošanai. Komunikācijas prakses pētniecība autoritārajā periodā gan vēsturniekiem, gan sociālo zinātņu pētniekiem paver plašas iespējas gūt atbildes uz līdz šim neskaidrajiem jautājumiem, lai sabiedrībā radītu izpratni par autoritārā režīma raksturu un nodarīto kaitējumu gan valstij, gan visai sabiedrībai kopumā. No kolektīvās apziņas nedrīkst izgaist fakts, ka 1934. gada 15. maija apvērsums tautai atņēma atbildību gan par savu, gan Latvijas suverenitāti, atbrīvojot to arī no atbildības par sevi pašu. Atslēgvārdi: autoritārisms, ideoloģija, autoritārais režīms, 15. maija Latvija, Kārlis Ulmanis, «Bauskas Vēstnesis»

Bachelor’s work «Ideology of authoritarianism in newspaper «Bauskas Vestnesis» (15th May, 1934–15th May, 1937)» describes the activities of Bauska district newspaper «Bauskas Vestnesis» during the period of authoritarian, when press freedom was restricted and mass media became a megaphone of propaganda and ideology. The selection of research consists of copies from 15th May, 1934–15th May, 1937. The role of mass media in mobilization society to maintain authoritarianism, solidarity, nationalism and farmers’ ideas was shown by analyzing 346 publications, as well as appraising province newspaper’s participation in making conception about authoritarian regime and its ideology. «Bauskas Vestnesis» cultivates propaganda against democracy and professes authoritarianism, thereby pointing, that country and nation can be lead and organized only by individuality, not parliament. The newspaper postulates insistently on the idea of authoritarian ideology, which cultivates the idea of nation’s unity, making sense about united Latvian nation with common aims. Mass media verifies that ideologists of authoritarian regime discerns in farming the «future of 15th May Latvia». «Bauskas Vestnesis» marks the main element of authoritarianism ideology – the idea of national country and nationalism –, which finds expression in demand to «restore national justice and making Latvian country». There are conclusions in the work, that the priority of «Bauskas Vestnesis» making propaganda about ideas of authoritarianism, solidarity, nationalism and farming, was «15th May Latvia» ideology propaganda. Its aim was to justify the unavoidability of 15th May, 1934 overturn, as well as to fortify and postulate undemocratic political system and authoritarianism principles, to raise Latvians in the spirit of nationalism and unity, mobilizing the nation for «forming new Latvia». This research in communication practice about authoritarian regime gives a chance to historians and social science researchers to find answers on questions which still are indefinite, giving the society comprehension about the character of authoritarian regime and its harm for the country as well as for the society. The collective cognition can not forget the fact that the turnover of 15th May, 1934 took away nation’s responsibility about its as well as Latvia’s sovereignty, relieving itself too from responsibility. Key words: authoritarianism, ideology, authoritarian regime, «15th May Latvia», Karlis Ulmanis, «Bauskas Vēstnesis»