Privātās militārās un drošības kompānijas – jauni aktieri starptautiskajās attiecībās pēc Aukstā kara beigām
Author
Bambals, Rihards
Co-author
Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte
Advisor
Rostoks, Toms
Date
2010Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darba tēma ir „Privātās militārās un drošības kompānijas – jauni aktieri starptautiskajās attiecībās pēc Aukstā kara beigām”. Izpētes mērķis ir izpētīt privāto militāro un drošības kompāniju lomu 21.gs. starptautiskajā drošības vidē, izprotot to ietekmi uz mūsdienu karadarbības transformāciju. Problēmjautājums, uz kuru tiek meklēta atbilde ir – „Vai PMK un PDK straujā attīstība un darbība pēdējā laikā ir drauds vai panākumu atslēga valstu drošības nodrošināšanā starptautiskajā sistēmā?” Bakalaura darbs balstīts uz pētnieciskās hipotēzes: „PMK un PDK straujā attīstība pēc Aukstā kara beigām, konkurējot ar nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, neapdraud valstu monopolstāvokli vardarbības pielietošanā”.
Izpētes pirmajā daļā tiek gūts priekšstats par kara transformāciju, leģitīmās vardarbības pielietotāju izmaiņām, kā arī definēts, kas ir privātās militārās un drošības kompānijas un kā tās saistāmas ar pieaugošo drošības outsourcing fenomenu. Otrajā, empīriskās izpētes daļā PMK un PDK tiek analizētas 5 dimensijās – vēsturiskajā, politiskajā, militārajā, ekonomiskajā un normatīvajā. Tāpat arī piedāvātas PMK un PDK perspektīvas iespējamo nākotnes attīstības scenāriju veidā.
Darba gaitā izvirzītā hipotēze pierādās. Pēc Aukstā kara beigām PMK un PDK, kas ir jauni aktieri un nav pielīdzināmi algotņiem, aizpildīja drošības vakuuma stāvokli, kuru radīja lielvalstu armiju neproporcionāls samazinājums attiecībā pret konfliktiem pasaulē, bet kuru turpmāko attīstību veicināja vispārējā outsourcing tendence. Ekonomiskā ziņā PMK un PDK attīstās straujākos tempos nekā valstu armijas, saņemot arvien lielākus pasūtījumus, palielinoties līgumdarbinieku izmantojumam karadarbībā, Irākas karā pat pārsniedzot 1:1 attiecību ar armijas karavīriem kā arī izkonkurējot nacionālos bruņotos spēkus atalgojuma ziņā. Tāpat to izmantojums ļauj atbrīvošanas kustībām un vāji attīstītām valstīm nopirkt sev drošību un ar apmācību attīstīt pašām savus bruņotos spēkus, bet lielvalstīm noslēpt no sabiedrības nepopulāras kara izmaksas un papildināt savu militāro kapacitāti konfliktu reģionos. Tomēr PMK un PDK neiztur normatīvo kritiku, tās pastrādā kara noziegumus, par kuriem netiek sodītas, nav mehānismu to kontrolei un, kaut arī valstis tās izmanto, tās joprojām nav likumīgi atzītas. PMK un PDK neapdraud valstu leģitīmās vardarbības monopolu, jo tiek izmantotas paralēli armijai, pildot atbalsta nevis tiešās kaujas funkcijas, kā arī dažādie incidenti, kurās tās ir tikušas iesaistītas, liek valstīm pret tām izturēties piesardzīgi, galveno lomu drošības garantēšanā joprojām uzticot armijai. The subject of research is „Private military and security companies – new actors in international relations after the end of Cold War”. The aim of the work is to analyse the impact of private military and security companies on transformation of warfare in global security environment of the 21st century. Author tries answering to the question – „The rapid development of private military and security companies is blessing or threat to state’s security in international system?” Research is based on a hypothesis: „The rise of private military and security companies after the end of Cold War does not endanger by challenging national armed forces state’s monopoly of using legitimate violence”.
In first part author analyses transformation of warfare and involvement of new private security actors as a result of global outsourcing trend. In second part PMC and PSC are analysed in 5 dimensions – historical, political, military, economical and normative. Three possible scenarios of future developement of private military and security companies are offered in the end.
PMC and PSC are new actors in international relations (can not be compared to traditional mercenaries) that filled the gap in security industry made by general downsizing of military builtup that was disproportional to post-Cold War conflicts. Private military and security companies have seen huge developement in last two decades by experiencing much bigger use in conflict resolution and faster economical growth than national armies. Developping and weak countries as well as national liberation movements can buy their defense or reshape and strengthen their military forces by using PMC and PSC while developped Western countries use them to hide unpopular expenditures of modern warfare in their intervention missions.
Hypothesis is confirmed - PMC and PSC does not endanger state’s monopoly of using legitimate violence because they are used to support national forces instead of replacing them by completing tasks that are not related directly to combat for example military logistics, transportation and security of facilities and important persons. They have been involved in serious incidents by tresspasing laws of war and that makes states to still be cautious against them. Monitoring and careful work on legislation in national and international levels is still needed to properly control the private military and security sector.