Zinātnes komunikācija Latvijā: veidi, metodes un efektivitāte

Abstract

Maģistra darbā „Zinātnes komunikācija Latvijā: veidi, metodes un efektivitāte”, balstoties zinātnes komunikācijas teorētiskajos skaidrojumos, tika analizēti trīs zinātnes komunikācijas gadījumi Latvijas praksē – sociālā kampaņa pret krūts vēzi „Es iešu”, projekts „Valsts iedzīvotāju genoma datu bāze” un pasākums „Zinātnieku nakts”. Balstoties zinātnes komunikācijas teorētisko modeļu konceptā, tika noteikts, kā tajos ietvertie principi un metodes tiek realizētas un vērtētas Latvijas zinātnes komunikācijas praksē, un kādi faktori ietekmē šo komunikāciju. Kvalitatīvo interviju, aptauju, interneta mājas lapu un mediju publikāciju analīzes rezultātā gūtie secinājumi rāda, ka izvēlētie zinātnes komunikācijas gadījumi balstās zinātnes komunikācijas teorētiskajos konceptos, taču to realizācijas procesu ietekmē tādi faktori, kā informācijas par zinātni pieejamības trūkums medijos, zināšanu par zinātni trūkums mērķa auditorijā, mērķu neapzināšanās no komunikatoru puses, kā arī finansiālo resursu nepietiekamība. Minēto faktoru ietekmē zinātnes komunikācija, daļā izvēlēto gadījumu, nesasniedz savus mērķus konkrētā zinātnes komunikācijas teorētiskā modeļa ietvaros. Darbu veido teorētiskā, metodoloģijas, empīrijas, kā arī secinājumu/ rekomendāciju daļas.

There were three cases of scientific communication in the practice of Latvia analysed in the Master’s Thesis Science communication in Latvia: Types, methods and effectiveness, on the basis of theoretical explanations of scientific communication – social campaign against breast cancer “I will go” („Es iešu”), a project A Database of the Genome of the Inhabitants of the State and an event Scientist’s Night. Based on the theoretical model concept of scientific communication, it was established in what way the principles and methods included there are implemented and evaluated in the practice of Latvian scientific communication, and what kinds of factors influence this communication. The conclusions made as a result of the analysis performed of qualitative interviews, questionnaires, online web-pages and media publications show that the chosen cases of scientific communication is based on the theoretical concepts of scientific communication, however their implementation procedures are influenced by such factors as the lack of availability of information about science in media, the lack of knowledge about science in the target audience, lack of awareness of purposes from the part of communicators, as well as a shortage of financial resources. Under the influence of the above mentioned factors, the scientific communication in a section of the chosen cases does not reach their targets within the specific theoretical model of the scientific communication. The paper consists of theoretical, methodological, empirical sections as well as conclusions and recommendations.