Skaidras redzes apgabala atkarība no stimula telpiskās frekvences
Author
Juraševska, Anda
Co-author
Latvijas Universitāte. Fizikas un matemātikas fakultāte
Advisor
Fomins, Sergejs
Date
2011Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darbs uzrakstīts latviešu valodā, datorsalikumā uz 36 lpp., tas satur 26 attēlus, 1 tabulu, 1 pielikumu un 20 literatūras avotu atsauces.
Darba mērķis: izpētīt, kā mainās skaidras redzes apgabals mainoties stimula telpiskajai frekvencei, izmantojot CRT monitoru un 8 stimulus ar dažādām telpiskajām frekvencēm.
Subjekti: pētījumā piedalījās 16 subjekti vecuma grupā no 21-23 gadiem. Visi subjekti bija emetropi vai koriģēti emetropi. To skaitā bija 2 vīrieši un 14 sievietes.
Metode: tika mērīts leņķiskais skaidras redzes apgabals (SRA) atkarībā no telpiskās frekvence. Tika izmantota datorprogramma ar Gabora režģu stimuliem. SRA tika novērtēts 2,18m attālumā no ekrāna, kam tika piestiprināta mērierīce.
Hipotēze: telpiskajai frekvencei palielinoties skaidras redzes apgabals samazinās. Šīs pārmaiņas notiek pēc tās pašas funkcijas, kā mainās kontrastjutība no centra uz perifēriju.
Rezultāti un to analīze: darbā iegūtie rezultāti parāda, ka skaidras redzes apgabals ir atkarīgs no stimula telpiskās frekvences. Telpiskā frekvence mainījās no 3,9 c/g līdz 7,3 c/g un vidējais SRA mainījās pēc pakāpes funkcijas no 3,81±0,19° līdz 0,51±0,04°.
Secinājumi: 1. Katrai telpiskajai frekvencei, kas mainās no 3,9 c/g līdz 7,3 c/g, atbilst noteikts skaidras redzes apgabals, t.i., pie zemākas telpiskās frekvences, tas ir lielāks, bet pie augstākas tas ir mazāks, līdzīgi kā kontrastjutības funkcijai.
2. Visiem eksperimenta dalībniekiem, vecuma grupā no 21-23 gadiem, SRA pie noteiktas telpiskās frekvences nav statistiski atšķirīgs un SRA pārmaiņas ir aprakstāmas ar pakāpes funkciju y = 246,16x-3,138.
3. Eksperimentā iegūtais skaidras redzes apgabals ir atšķirīgs no citu autoru redzes asuma un kontrastjutības datiem par izmaiņām virzienā uz perifēriju. Šos atšķirīgos rezultātus varētu skaidrot ar to, ka eksperimentā tika izmantota citādāka metode.
Atslēgas vārdi: telpiskā frekvence, kontrastjutība, redzes asums, foveolas apgabals, Gabora režģis. Bachelor thesis is written in Latvian, in computer typeset on 36 pages. It contains 24 figures, 1 table and 1 appendix. There are 20 references to literature sources.
Aim: To determine an angular area of clear vision depending on spatial frequency.
Subjects: 16 people (age 21 – 23 years old) participated in the experiment. All of them had normal or corrected to normal vision. 2 of them were male, 14 were female gender.
Method: CRS stimuli generator with written script was used to present the stimuli composed of randomly oriented screen of Gabor gratings. Clear vision area was evaluated from 2.2m distance using manually operated ruler provided on screen.
Hypothesis: The area of clear vision reduces with increase of stimulus spatial frequency. This change occurs similar to visual acuity or contrast sensitivity function in periphery.
Results: Results demonstrate that the area of clear vision is depending on spatial frequency of stimulus. For spatial frequency changes from 3,9 cpd to 7,3 cpd, average area of clear vision changes according to power function from 3,81 degrees to 0,51 degrees.
Conclusions:
1. Every spatial frequency from 3,9 cpd to 7,3 cpd, conforms to different area of clear vision similar to contrast sensitivity function, for lower spatial frequency area is greater and for higher spatial frequency it is smaller
2. Defined function is similar for all subjects of age 21-23. Area of clear vision on average decreases according to y = 246,16x-3,138 power function.
3. Proposed hypothesis that area of clear vision is similar to visual acuity or CSF from center to periphery, has not approved. Differences could arise due to different experimental setup.
Keywords: spatial frequency, contrast sensitivity, visual acuity, area of foveola, Gabor patch.