Latvijas krievvalodīgo un latviski runājošo jauniešu akulturācijas stratēģijas.

Abstract

Jebkura sabiedrība kurā dzīvo vairāk nekā vienas etniskās kultūras pārstāvji noris akulturācijas procesi. Arī Latvijas valsts ar savām divām lielajām lingvistiskajām grupām krievvalodīgajiem un latviešiem nav izņēmums. Autors ir dziļāk izpētījis Džona Berija (Berry, 1997)divvirzienu vairākdimensiju akulturācijas modeli. Autora darba mērķis bija noskaidrot latviešu un krievvalodīgo akulturācijas attieksmes, kā arī uztvertās ārgrupas attieksmes un pārbaudīt to savstarpējās attiecības. Darbā tika aptaujāti 113 jaunieši no kuriem 54 bija krievvalodīgie. Respondentiem bija jāizpilda no Brauna un Zagefkas (Zagefka & Brown, 2002) pētījuma tulkota un adaptēta aptauja, kas mērīja gan akulturācijas attieksmes, gan uztvertās ārgrupas attieksmes. Rezultāti nesaskan ar Latvijā iepriekš iegūtiem datiem. Tika noskaidrots, ka nevienas no lingvistiskajām grupam primārā attieksme nav integrācija, pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp abu grupu akulturācijas attieksmēm, pastāv statistiski nozīmīga saistība starp vēlamo un uztverto akulturācijas attieksmi iekšgrupās.

Any society containing more than one ethnical group is subject to acculturation processes. Latvia is no exception with its two dominant linguistic groups of Russian and Latvian speakers Author has studied in depth the multi-directional –multidimensional model of acculturation of John Berry (Berry, 1997)The aim of current work was to find out acculturation preferences of both Latvian speaking and Russian speaking adolescents as well as their perceived outgroup preferences and to establish what are their mutual relationships. 113 respondents were polled, 54 of them were predominantly Russian speaking. Respondents had to fill out a query translated and adapted from Brown`s and Zagefkas` (Zagefka & Brown, 2002) research paper, the query measured own acculturation preferences and perceived outgroup preferences. Results are not in concordance with those of previous research obtained in Latvia. It was found that the primary preference of both linguistics groups is not integration, there is a statistically significant difference between the acculturation attitudes of both groups, and there is a statistically significant connection between chose and perceived attitudes in the in-group context.