Eiropas Savienības prezidentūras pārskatu žanra analīze:speciāla lietojuma angļu valodas skolas skatījums
Автор
Avotiņa, Marija
Co-author
Latvijas Universitāte. Humanitāro zinātņu fakultāte
Advisor
Kuzmina, Jana
Дата
2015Metadata
Показать полную информациюАннотации
Bakalaura darbs ir izstrādāts, lai veiktu žanra analīzi Eiropas Savienības prezidentūras pārskatiem speciāla lietojuma angļu valodas skolas skatījumā. Darba metodoloģijas pamatā ir kvalitatīvā izpēte pielietojot Sveilza (Swales, 1990) žanra analīzes retorisko posmu un soļu modeli. Darba mērķis teorētiskajā daļā ir apskatīt žanra un 3 galveno žanra skolu pamatnostādnes, pievēršot darba turpmāko izpēti speciāla lietojuma angļu valodas skolas skatījumam. Darba mērķis empīriskajā daļā ir noteikt ES Prezidentūras pārskatu kopējos komunikatīvos mērķus, vispārējo struktūru un leksiski gramatiskos elementus katrā posmā. Rezultāti atklāj, ka analizētajiem pārskatiem ir 20 kopēji komunikatīvi mērķi un līdzīga vispārējā struktūra, kas sastāv no 14 daļām. Turklāt pārskatīti veido vienotu retorisko posmu un soļu struktūru, kuru veido 6 posmi un 19 soļi, atklājot, ka ES Prezidentūras pārskati var tikt uzskatīti, kā jauns žanrs ES diskursā. Vēl jo vairāk, orientējot turpmāko izpēti uz citu žanra skolas skatījumu vai paplašinot korpusu, ir iespējams turpināt šī žanra kvalitatīvo izpēti arī nākotnē, vai pat pielietot izveidoto struktūru veidojot Latvijas Prezidentūras pārskatu. The Bachelor thesis is devoted to conduct genre analysis of the European Union Presidency reports in the English for Specific Purposes Genre School perspective. The methodology is based on qualitative research approach using Swales’ (1990) genre analysis move and step model. The purpose of the theoretical part is to examine theoretical material on genre and three main genre schools, turning the focus of the whole paper to the ESP perspective. The purpose of the empirical part is to define common communicative purposes of the EU presidency reports, their generic macrostructure and lexical-grammatical elements used in each move. The findings indicate that the reports under analysis have 20 common communicative purposes and similar generic macrostructure which consists of 14 parts. Furthermore, reports reveal unitary move and step structure that is made of 6 moves and 19 steps bringing out the ES presidency reports as a novel genre in the EU discourse. Moreover, orientating further research to other genre school perspective or widening the corpus, the elaboration of this genre qualitative research is possible in the future; or even to use the designed structure when making the report on Latvian presidency.